"DNB grupas" uzņēmuma SIA "Salvus" izpilddirektors Ģirts Zālītis norādīja, ka uzņēmuma darījumu statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nekustamā īpašuma iegādei vidēji atvēl nedaudz virs 20 000 latu, savukārt nerezidentu investīcijas ir vairāk nekā septiņas reizes lielākas. Turklāt papildus nekustamajā īpašumā investētājiem resursiem ārvalstnieki turpina ieguldīt līdzekļus šo īpašumu uzturēšanā, labiekārtošanā, garantējot ilgtermiņa pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
"Jāņem vērā, ka uzturēšanās atļauju saņēmēji, lielākoties, ir cilvēki, kas savās valstīs ir bijuši ekonomiski aktīvi un spējuši akumulēt īpašumu iegādei Latvijā nepieciešamās summas, tie ieņem vadošus amatus un meklē investīciju iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai," atzina Zālītis.
"Swedbank" grupas nekustamā īpašuma uzņēmuma "Ektornet Management Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, stāstot par jauno projektu tirgu, atzīst, ka pēdējā pusgada darījuma apjomi vietējo pircēju vidū nav mainījušies, bet naudas izteiksmē nerezidentu tirgus daļa ir vairāk nekā puse no kopējā apjoma, kas parāda nerezidentu lomu nekustamā īpašuma nozarē un ekonomikā kopumā.
LANĪDA pārstāvji norādīja, ka, lai arī ārvalstu investoru piesaiste un ieguldījums Latvijas ekonomikā ir neapšaubāms, mūsu valsts neizmanto visas investoru piesaistes iespējas. Informācija par ar uzturēšanas atļauju saistīto likumdošanu, ir ļoti maz pieejama ārpus Latvijas robežām - ārvalstnieki par šo iespēju uzzina no saviem tautiešiem, tad apstiprinājumu gūtajai informācijai un nosacījumus paši meklē internetā. Tāpat no valsts puses netiek sniegta pilnvērtīga informācija par biznesa uzsākšanas un attīstības iespējām.
"Ja Krievijā cilvēki kaut ko arī ir dzirdējuši par šādu likumu, tad Kazahstānā un Ukrainā daudziem tas ir jaunums. Latvijai būtu jāiegulda papildu līdzekļi šīs likumdošanas popularizēšanā un pilnveidošanā. Turklāt, jāņem vērā, ka arī citas Eiropas valstis sāk nodrošināt identiskus piedāvājumu ārvalstu kapitāla piesaistei, tāpēc īpaši būtiski ir veicināt un izcelt šī piedāvājuma konkurētspēju, mūsu valsts ekonomikas un kultūras priekšrocības - iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, zemās īpašuma uzturēšanas izmaksas, stabilo politisko situāciju, valodu zināšanas, kultūras tradīcijas," stāstīja kompānijas "New Europe Real Estate" investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.
Lai padarītu piedāvājumu saņemt uzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajā īpašumā konkurētspējīgāku, veicinot ne tikai Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus attīstību, eksperti rekomendē dažādot investīciju apjomu Latvijas reģionos.
''Likums ir pieņemts, neievērojot reģionu iespējas piesaistīt investorus īpašumiem. Lai saņemtu termiņuzturēšanas atļauju, Latgales pilsētās, investoram jāiegādājas pat trīs līdz septiņi īpašumi. Tieši tāpēc lielākoties priekšroka tiek dota Rīgai, Jūrmalai vai Jelgavai, kur noslēgt darījumu virs 100 000 latu ir krietni vienkāršāk. Rekomendēju Rīgai un Jūrmalai prasības termiņuzturēšanās palielināt, savukārt reģionos nekustamā īpašuma iegādes minimālo summu samazināt uz 30 000 latu. Tad ārvalstu investoriem būtu lielāka interese par tādām Latvijas pilsētām kā Daugavpils, Rēzekne," pauda uzņēmuma "Līf" valdes loceklis Aivars Birulis.
Jau ziņots, ka, iespējams, būtu jādiferencē tās summas, kuras patlaban ārvalstniekiem ir nepieciešamas nekustamā īpašuma iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
"Patlaban PMLP statistika liecina, ka vidējā summa, ko ārvalstnieki tērē īpašumu iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, ir daudz augstāka nekā likumā noteiktie 50 000 un 100 000 latu. Tāpat būtu nepieciešams mainīt šīs summas atkarībā no reģiona, jo, piemēram, Rīgā un Jūrmalā šie 100 000 latu ir daudz par mazu, un šo summu varētu paaugstināt, savukārt Rīgas plānošanas reģionā iekļautajos Limbažos vai Kandavā, kur arī ir nepieciešami 100 000 latu, šīs summas ir daudz par augstu," skaidroja Briede.