Esam aizvadījuši gada pirmo mēnesi, valsts budžetu – kāds nu tas ir, tāds ir – pērn decembrī Saeima apstiprināja. Kā mums sokas ar valsts tautsaimniecības attīstību – ejam uz priekšu atbilstoši plānotajam, vai tomēr jārēķinās, ka gads nebūs tik viegls, kā visiem gribētos? Un kā būs tālāk? Turklāt visam klāt janvārī četras uzņēmēju organizācijas nāca klajā ar uzstājīgu aicinājumu – memorandu – politiķiem samazināt publiskās pārvaldes izdevumus vismaz par 5%, tādējādi rodot naudu, ko izmantot svarīgām nepieciešamībām, tostarp aizsardzībai.
Te bija divi jautājumi vienā. Pirmais ir par budžetu kopumā, otrais – kāda virzība sagaidāma uz priekšu. Mēģināšu arī secīgi atbildēt. Jūs neesat pirmais žurnālists, un šis nav pirmais gads, kad man šādus jautājumus uzdod. Protams, kad tiek veidots jauns budžets un pienāk jauns gads, kā ikvienam cilvēkam, arī politikas veidotājiem ir kaut kādas apņemšanās. Tiek pieņemts viens plāns, tiek pieņemts otrs plāns, tiek parakstīts viens memorands vai cits memorands, kaut kas tiek prioritizēts, kaut kas tiek skaļāk izteikts. Tiek izvēlēti atslēgas vārdi – vai tā ir ilgtspēja, vai tas ir zaļais kurss, vai tā ir attīstība vai aizsardzība. Tas nemainās, un tieši tāpat ir arī šogad. Man vairs nav 18 gadu, un es neesmu pirmo reizi atbraucis uz Rīgu, tāpēc es šim visam maz ticu. Tas ir labi, ka tas tiek darīts, protams, organizācijām ir jāparaksta memorandi, visi dara savu darbu. Bet ticu es tam, ko redzu, nevis – ko runā un raksta, bet ko tiešām dara. Kas attiecas uz šo budžetu un iepriekšējiem budžetiem, kas mums te ir bijuši, – es neesmu makroekonomists, te jāprasa Latvijas Bankai par prognozēm, un ekonomisti jau ir slaveni ar to, ka prognozē, bet pēc tam pasaka, kādēļ nepiepildījās prognozes, un tad prognozē atkal tālāk un atkal kļūdās.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00