Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.
2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.
No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.
Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.
Inovatīvākā valsts Eiropā joprojām ir Zviedrija, kurai seko Somija un Dānija.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA norādīja, ka 2020.gadā tika veiktas būtiskas reitinga metodoloģijas izmaiņas, grozot vai pievienojot 14 no 32 esošajiem indikatoriem, savukārt iepriekš vērtēti vien 27 indikatori.
"Ņemot vērā Eiropas klimata un digitalizācijas mērķus, iekļauti šo jomu rādītāji. Bez inovācijas reitinga rādītājiem Eiropas Komisijas ziņojumā iekļauti arī inovācijas politikai saistoši tautsaimniecības struktūras indikatori. Eiropas Komisija norāda, ka ne vienmēr reitingā aplūkotie dati ir interpretējami kā "vairāk ir labāk" - tā vietā datiem jākalpo kā instrumentam politikas veidotājiem, lai palīdzētu izprast atšķirības starp uzņēmumu grupām un valstīm un tādējādi ļautu veidot precīzu un mērķtiecīgu politiku," norādīja ministrijā.
"Tāpat, ņemot vērā visās dalībvalstīs gadu gaitā notikušo attīstību reitingā un līdzīgos rezultātus, paaugstināti sliekšņi dalījumam grupās, kur Latvija pēc metodoloģijas izmaiņām ierindota 25.vietā ES dalībvalstu konkurencē. Līdz šim lai nokļūtu vidējo inovatoru grupā, dalībvalstij EIS inovācijas indeksā bija jāsasniedz vismaz 50% no ES vidējā rādītāja, kur līdz šim arī atradās Latvija, uzrādot 56% no vidējā ES rādītāja. Savukārt šobrīd valstis, kas nesasniedz vismaz 70% no vidējā ES rādītāja, tiek ierindotas inovāciju uzsācēju grupā," skaidroja EM.
Ministrija informēja, ka reitinga metodoloģijas izmaiņas iespējamas arī nākotnē - Eiropas Komisija un dalībvalstis atzīst, ka reitingā ir jāstiprina inovāciju rezultātu nevis priekšnosacījumu indikatoru svars.
"Atzīstams, ka vairums rādītāju apraksta tautsaimniecības struktūru un citus vides priekšnoteikumus, kas neatspoguļo inovācijas rezultātus un to efektivitāti. Tomēr, lai ieviestu jaunus indikatorus, nepieciešami pieejami dati visās dalībvalstīs, kas ir pastāvīga problēma, jo par apkopojamo statistiku dalībvalstis lemj individuāli," piebilda EM.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka Eiropas Komisijas publicētajā 2021.gada Eiropas inovācijas reitinga rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos inovāciju rādītājos. EM norādīja, ka pārskatā izcelts, ka Latvijā ir strauji pieaugušas neto ienākošās ārvalstu tiešās investīcijas - kopš iepriekšējā pārskata gada tās ir pieaugušas par 38%, kas par 45% pārsniedz vidējo ES rādītāju.
EM arī atzina, ka Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikumi inovatīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības izaugsmei. Piemēram, neto ārvalstu tiešo investīciju ieplūde kopš iepriekšējā pārskata gada reitings ir audzis par 38%, publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies gandrīz trīs reizes, savukārt uzņēmējdarbības aktivitāte ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū joprojām par 221% pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Ministrija pozitīvi vērtē, ka uzņēmumi, kas paši izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7% lielāka daļa nekā vidēji ES. "Valstu mērķis ir arvien kāpināt šādu uzņēmumu īpatsvaru," piebilda EM.
Tāpat ministrijā norādīja, ka 2020.gadā, salīdzinājumā ar 2019.gadu, EK eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās - informācijas tehnoloģiju izmantošanā, cilvēkkapitālā un digitalizācijā.
"Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti iedzīvotāju proporcijā ar augstāko izglītību, preču zīmju pieteikumu skaitā uz miljardu iekšzemes kopprodukta (IKP) un uzņēmumu īpatsvarā, kas darbiniekiem nodrošina apmācības informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Latvijai zemākie rādītāji ir investīcijās pētniecībā un attīstībā, inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvarā un doktora grādu ieguvušo skaitā, tādēļ nepieciešams turpināt pasākumus pētniecības, attīstības un inovācijas veicināšanai un līdz ar to šo rādītāju uzlabošanai," pauda EM.