Uz ST tiesneša amatu virza Gunāru Kusiņu

nu ko tā ir persona kura aistav Saimas likumus Satversmes tiesā. un satversme atzīst, ka tiesību norma neatbilst satversmei, savukārt šī persona saka pretejo. ka pa autotransporta atnemšanu. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeima – uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. 3.1. Saeima atzist, ka apstridetaja norma ir ietverts personas ipašuma tiesibu ierobe˛ojums, kuru likumdevejs noteicis apzinati, lai aizsargatu citu cilveku tiesibas un sabiedribas drošibu. Esot janem vera, ka transportlidzeklis ir paaugstinatas bistamibas avots. Saskana ar Civillikuma 2347. panta otro dalu civiltiesiski uz transportlidzekla ipašnieku gulstoties ipaša atbildiba par transportlidzekla ka paaugstinatas bistamibas avota nodaritajiem zaudejumiem. Lidzigs rupibas pienakums transportlidzekla ipašniekam varot tikt uzlikts ari administrativi tiesiskajas attiecibas. 3.2. Transportlidzekla iznemšanai lidz naudas soda samaksai esot gan visparejas, gan specialas prevencijas raksturs, tomer to nekada gadijuma nevarot uzskatit par administrativo sodu. Šim regulejumam vajadzetu atturet transportlidzeklu ipašniekus no transportlidzekla nodošanas personam, par kuru spejam ieverot celu satiksmes noteikumus un citastarp attureties no alkoholisko dzerienu lietošanas varetu but šaubas. Tapat tam vajadzetu likt transportlidzeklu ipašniekiem pieverst lielaku uzmanibu un rupibu tam, kadas personas un kada veida izmanto viniem piederošos transportlidzeklus. Pec Saeimas ieskata, Celu satiksmes likuma (turpmak ari – CSL) 20. panta otraja dala ir skaidri formuleti transportlidzekla ipašnieka pienakumi. Šaja tiesibu norma gan neesot minets gadijums, kad persona apreibinošo vielu ietekme nonakusi jau pec transportlidzekla nodošanas tas lietošana. Tomer esot jauzskata, ka CSL 20. panta otra dala transportlidzekla ipašniekam uzliek par pienakumu pastavigi parliecinaties, vai persona, kurai transportlidzeklis nodots, to nevada apreibinošo vielu ietekme. Pretejs secinajums nenodrošinatu CSL merku sasniegšanu. 3.3. Saeima verš uzmanibu uz to, ka apstrideta norma formuleta atbilstoši Satversmes 105. panta otrajam teikumam, kas paredz ipašnieka socialo pienakumu pret sabiedribu, proti, to, ka ipašumu nevar izmantot preteji sabiedribas interesem. Ši tiesibu norma prasot nodrošinat sapratigu lidzsvaru starp ipašnieka personiskajam interesem, no vienas puses, un sabiedribas interesem, no otras puses. Proti, ipašnieks, pec saviem ieskatiem izmantojot savu ipašumu un gustot no ta labumu, nedrikstot ar egoistisku ricibu apdraudet sabiedribas intereses. 3.4. Izskatamas lietas konteksta esot nepieciešams nemt vera ari to apstakli, ka ar Pieteikuma iesniedzejai piederošo transportlidzekli administrativo parkapumu izdarijis vinas virs. Nemot vera Civillikuma noteiktos laulato 6 personisko un mantisko attiecibu pamatprincipus, nevarot but šaubu par to, ka vienam laulatajam jarekinas ar sekam, kadas var rasties, nododot savu ipašumu otra laulata riciba. Turklat šados faktiskajos apstaklos transportlidzekla ipašnieks vistiešak varot uzzinat, kada veida administrativais parkapums ir izdarits un kadas sekas no ta izriet. 3.5. Papildus Saeima norada, ka butu parbaudams, vai Pieteikuma iesniedzejai nebija iespeju apstridet vai parsudzet šaja lieta pienemtos lemumus. Tapat esot janem vera ari tas, ka Pieteikuma iesniedzeja versusies tiesa ar pieteikumu par transportlidzekla atdošanu neatkarigi no naudas soda samaksas. Attieciba uz šo pieteikumu tiesnesis noradijis, ka tas sanemts pec tam, kad administrativa parkapuma lieta, kura tika izlemts jautajums par ricibu ar iznemto transportlidzekli, izskatita. Tapat transportlidzekla ipašnieks, ja vinš uzskata, ka transportlidzeklis konkretaja situacija ir iznemts nepamatoti, varot versties prokuratura. Ja tiktu konstatets, ka pret transportlidzekla ipašnieku versta riciba nav pamatota, butu piemerojams Satversmes 92. panta trešais teikums, proti, transportlidzekla ipašniekam šada gadijuma butu tiesibas uz atbilstigu atlidzinajumu. 3.6. Tiesas sede Saeimas parstavis aprakstija apstridetas normas pienemšanas procesu un noradija, ka apstrideto normu bija paredzets attiecinat galvenokart uz tadiem gadijumiem, kad transportlidzekla ipašnieks un parkapejs ir viena un ta pati persona. Savukart Pieteikuma iesniedzejas situacija esot visai rets iznemuma gadijums. tadi nu tiesneši būs neatkarīgi..:)

Līdšinējais satāvs pārāk bieži pieņēma politiskus lēmumus