Katoļu baznīcā svētku svinēšana saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst. 18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka ir pierasts teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir tikai trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara.
Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām. Pirmā diena sākas ceturtdienas vakarā, kad tiek svinēta Kunga Jēzus Kristus Pēdējo vakariņu Svētā Mise. Šaja dievkalpojumā ticīgie atceras to vakaru, kad Jēzus pirms sava ciešanu ceļa sākuma vakariņu laikā zem maizes un vīna zīmēm atstāja sevi mācekļiem un visiem ticīgajiem, iedibinot Vissvētāko Sakramentu un Priesterības sakramentu. Šajā dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits - priesteris mazgā kājas divpadsmit vai mazāk cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuliem. Pēc dievkalpojuma Vissvētākais Sakraments tiek pārnests no galvenā altāra uz Kristus ciešanu altāri. Pie tā ticīgie var palikt lugšanā, pārdomājot Jēzus lūgšanu un notikumus Ģetzemanes dārzā.
Lielā piektdiena ir Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai - vietai, kur viņš tika piesists krustā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Lielajā piektdienā Vecrīgas ielās no plkst.12 notiks Ekumēniskais krustaceļš. Līdzīgus gājienus rīko draudzes arī citās pilsētās.
Trīs dienā (plkst.15) mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu baznīcā netiek svinēta Svētā Mise.
Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram. Šķiet, ka šajā dienā baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss. Bet Lielās sestdienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu baznīcas liturģijā - sākas Lieldienu vigīlija (vigilia latīņu valodā nozīmē būšanu nomodā). Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme. Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas Kristus brūces kājās, rokās un sānā.
Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti lasījumi, kuru šajā dievkalpojumā ir vairāk nekā parasti. Kopumā ir paredzēti deviņi lasījumi (var būt arī četri) – septiņi no Vecās derības un divi no Jaunās derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās derības lasījumiem baznīca dzied himnu Gods Dievam augstumos. Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas nav skanējušas kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt Alleluja dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku.
Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti. Pēc dievkalpojuma vai arī Kunga augšāmcelšanās svētdienā baznīcā notiek procesija, kurā tiek nests Vissvētākais Sakraments, Lieldienu svece un augšāmcēlušā Kristus statuja. Ja procesija notiek svetdienā, tā sākas pie Kristus augšamcelšanās altāra un noslēdzas ar Svēto Misi.
Lieldienu svētdienā tradicionālo svētību Urbi et Orbi (Pilsetai un pasaulei) no Svētā Pētera bazilikas laukuma Vatikānā plkst.11 pēc Latvijas laika dos pāvests Francisks.
Sikāka informācija par Lieldienu laika dievkalpojumiem Latvijas katoļu draudzēs atrodama šeit.