Lēni nākušie grozījumi
VK Sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars pirmdien žurnālistiem atgādināja, ka darbs pie likuma grozījumiem, kas ļautu paplašināt VK pilnvaras, sākts jau 2015. gada janvārī, un sākotnēji bija iecerēts, ka tie varētu stāties spēkā 2016. gada 1. janvārī. "Tikai Saeimas nomaiņa ļāva grozījumus pieņemt. Iepriekšējā Saeimā politiska negadījuma rezultātā šis likumprojekts nokļuva gan otrajā, gan trešajā lasījumā, bet neviens nebija gatavs pieņemt trešajā lasījumā. Ne jau juridisku problēmu dēļ, bet skaidrs, ka tas bija ar vēlmi nepieļaut esošās kārtības nomaiņu, lai dzīvotu pa vecam," pauda Pastars.
Tomēr viņš uzsver, ka VK sniegtajai iespējai būtu jākalpo arī preventīvi un zaudējumu piedziņa nav revidējamās iestādes pašmērķis. Šādā veidā arī plānots stimulēt pašu iestādi ar atbildīgo ierēdni vienoties par zaudējumu atlīdzināšanu. Ar likuma izmaiņām tiks nodrošināts, ka atbildība par nelikumīgu rīcību ir personiska, nevis abstrakta, un vairs nebūšot iespējama "piesegšanas sajūta", proti, pārkāpējs nevarēs vairs paļauties uz to, ka priekšniecība varēs no viņa nepiedzīt zaudējumus, jo attiecīgā persona ir "savējais". "Iestādes darbiniekiem turpmāk būs jārēķinās, ka viņi vairs nav gādīga tēva paspārnē," sacīja Pastars.
Zaudējumus paredzēts piedzīt tikai tad, ja tie radīti nevis nelietderīgas, bet nelikumīgas rīcības rezultātā, kā arī tad, ja persona tos neatlīdzina labprātīgi un revidējamā vienība vai augstāka iestāde neveic zaudējumu piedziņu. Zaudējumus, kas radīti aiz rupjas neuzmanības, varēs piedzīt ne vairāk kā viena gada mēnešalgas apmērā pēc nodokļu nomaksas. Radītos zaudējumus varēs piedzīt ne vairāk kā viena gada mēnešalgas apmērā pēc nodokļu nomaksas. Tomēr, ja zaudējumi radīti ar nodomu, tad šādā gadījumā iesaistās tiesībsargājošās iestādes, un tad nepastāvēs arī noteiktais limits par maksimālo apmēru zaudējumu piedziņai.
Zaudējumu atmaksu nevarēs pieprasīt, ja kopš pārkāpuma izdarīšanas būs pagājuši vairāk nekā četri gadi. Tas nozīmē, ka VK nevarēs piedzīt zaudējumus, kuri atklāti revīzijās, kas sāktas pirms šā gada 1. augusta – dienas, kad stājas spēkā likuma grozījumi. Tiesa gan – ja kādā no iestādēm, kurā revīzija sākta pēc šā gada 31. jūlija, tiks atklāti pārkāpumi iepriekšējo četru gadu periodā, tad zaudējumus par šo laiku VK būs tiesības piedzīt.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Lāsma
solon
Aizsajūsmasaizrāvāselpa