Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 14. jūnijs
Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis

Valdība nolemj Dombrovski trešo reizi virzīt eirokomisāra amatam

Ministru kabinets otrdien lēma Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pēc 2014.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019.gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

JV sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienību (ES) EK locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma, norādīts rīkojuma projekta anotācijā. Latvijā tiesības nominēt komisāra amata kandidātus ir piešķirtas Ministru prezidentam, un pašlaik šajā amatā ir Dombrovska partijas biedre Evika Siliņa.

Valdība uzdeva Ārlietu ministrijai paziņot par Dombrovska virzīšanu amatam ES Padomes ģenerālsekretāram.

EK locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un pašreizējās EK pilnvaru laiks ir līdz 2024.gada 31.oktobrim.

Siliņa sēdē uzsvēra, ka Latvijas vadības pienākums ir eirokomisāra amatam virzīt Latvijas pārstāvi, kurš ir zinošs, ar vērā ņemamu pieredzi, kā arī iespējām iegūt iespējami lielāku ietekmi EK. Ļoti svarīgs faktors ir arī atbalsts sabiedrībā. Tikko notikušajās vēlēšanās Dombrovskis ieguva lielāko vēlētāju atbalstu, kas, Siliņas vērtējumā, dod papildu demokrātisko leģitimitāti. Tāpat Dombrovska virzīšana ir svarīga Latvijas ietekmei reģionā un ES.

"Latvijas pārstāvis EK ieņem visaugstāko pozīciju, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Vēlreiz izvirzot eirokomisāra amatam Dombrovski, Latvija šo ietekmi reģionā un ES kopumā nostiprinātu. Piesakot savu kandidātu jau laikus, iegūsim arī labākas iespējas sarunās par nākamo EK sastāvu un atbildību sadalījumu," uzsvēra Siliņa.

Siliņa aicināja Dombrovski turpināt cīnīties par Latvijas drošības interesēm. Premjerministre sacīja, ka Baltijas valstis, kā arī Polija un Somija ir vienojušās par "dzelzs priekškaru" attiecībās ar Krieviju, līdz ar to, pēc premjerministres vārdiem, pierobežas teritorijas kļūst par tādām, kurām nepieciešama "īpaša attieksme" un "īpaši drošības pasākumi".

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) izteica gaidas pēc "nākamajiem soļiem aizsardzības industrijai". Ministra ieskatā svarīgs ir reģionālais līdzsvars un finansējums aizsardzības industrijai.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) kā aktuālus jautājumus izvirzīja finansējumu Eiropas Zaļajam kursam un lielāku finansējumu "Rail Baltica" projektam. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) atgādināja par lauksaimnieku vajadzībām.

Dombrovskis sacīja, ka ES tuvākajā laikā ir nopietni risināmi jautājumi, kas skar ES drošību, ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi, kā arī ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada. "Jaunajai EK nebūs laiks ieskrieties. Uzreiz būs jārisina ļoti nopietni jautājumi ļoti sarežģītā starptautiskā ģeopolitiskajā un drošības situācijā," teica Dombrovskis.

Politiķis apstiprināja, ka Austrumu robeža ir "neapšaubāmi svarīgs jautājums, jo riski ir asimetriski". Arī kopējai aizsardzībai paredzams, ka Eiropas aizsardzības fonda finansējums ievērojami pieaugs. Dombrovskis norādīja, ka pašlaik EK ir iestrādāts mehānisms, ka viens no faktoriem, kas jāņem vērā aizsardzības atbalsta sniegšanā ir tas, cik lielā mērā dalībvalsts ir pakļauta konvencionālam karadarbības riskam. Šis faktors ir īpaši svarīgs tām valstīm, kas robežojas ar Krieviju. "Tas ir kritērijs, kas tika iestrādāts pēc manas personīgas iniciatīvas, bet ir svarīgi, lai tam ir ES atbalsts," teica politiķis. Dombrovskis ir gatavs turpināt atbalstīt robežas stiprināšanu.

Pēc 2027.gada kā prioritātes saglabāsies arī Zaļais kurss un "Rail Baltica" pabeigšana, kā arī Kohēzijas politika. Politiķis arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai jaunas prioritātes netiktu īstenotas uz esošo prioritāšu rēķina, tāpēc nepieciešams virzīties uz lielāku kopējo ES budžeta apjoma pieaugumu, ko Dombrovskis ir gatavs atbalstīt. Vienlaikus ir jārēķinās ar to, ka diskusijas būs sarežģītas, jo daudzas neto maksātājvalstis tam nepiekritīs vai būs ļoti piesardzīgas. "Paredzamas ļoti nopietnas politiskas diskusijas un būs jāstrādā visos līmeņos - EK, EP, gan valdību līmenī. Darāmā ir ļoti daudz, un es esmu gatavs strādāt ciešā sadarbībā ar valdību," teica Dombrovskis.

Uz jautājumu, vai Dombrovskis atteiksies no nupat iegūtā EP deputāta mandāta un līdz ar to arī pārejas periodā turpinās darbu EK, politiķa pārstāve Maija Celmiņa aģentūrai LETA atbildēja, ka par to vēl neesot lemts.

Dombrovskis 1993.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot fizikas bakalaura grādu, bet 1995.gadā beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā.

No 1995.gada līdz 1996.gadam viņš studējis un izstrādājis maģistra darba eksperimentālo daļu Maincas universitātes Fizikas fakultātē, bet 1996.gadā LU ieguvis fizikas maģistra grādu. No 1997.gada līdz 1998.gadam viņš studējis doktorantūrā Merilendas universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

Politikā Dombrovskis iesaistījās 2002.gadā, kļūstot par vienu no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem. Viņš bijis Saeimas deputāts, finanšu ministrs, EP deputāts un vairākas reizes arī Latvijas valdības vadītājs, atkāpjoties pēc Zolitūdes traģēdijas 2013.gada izskaņā.

2014.gadā Dombrovskis apbalvots ar 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem valsts darbā, nozīmīgu personīgo ieguldījumu, nodrošinot Latvijai lielāku ģeopolitisko, ekonomisko un monetāro drošību un palielinot politisko ietekmi ES. Savukārt par nozīmīgu personisku ieguldījumu sadarbības veicināšanā starp Ukrainu un ES, atbalstot Ukrainas suverenitāti, reformu ieviešanu un ciešāku integrāciju ES, Dombrovskis divas reizes apbalvots ar Ukrainas valsts apbalvojumu Kņaza Gudrā ordeni.

 

pievienota 15. rindkopa

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas