Ministru kabineta noteikumus Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns nosauc par kompromisa variantu: ''Nekāda laime tā nav. Ir ielāps, kas uzlikts daudz nopietnākai problēmai, proti, valsts ģimnāziju tīkla konceptuālai attīstībai. Jābūt ir politiskai gribai pateikt – ko tad sagaidām no tām? Kāpēc tās ir unikālas? Ar ko atšķiras no parastajām vidusskolām? Kādu vecuma posmu aptver? Kādā padotībā tās ir?''
Diemžēl, kā izskatās, tad Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav laika nodarboties globāli ar valsts ģimnāziju jautājumu, tāpēc turpmāk viss notiks tāda pašā garā, vien ar nelielām korekcijām.
Arī šajā ziņā Latvija varot pamācīties no Igaunijas, kas ar šo darbu ir veiksmīgi tikusi galā. Tas attiecas arī uz finansējumu. Viņš cerot pārskatāmā nākotnē saņemt atbildi uz jautājumiem – kāds būs jaunais darba samaksas modelis, un kā tas atsauksies uz valsts ģimnāzijām? Funkciju un uzdevumu apjoms tām tikai pieaug, taču neiet roku rokā ar finansējumu. Kalvāns gan esot gandarīts, ka ir ņemts vērā viņa ierosinājums – līdz 2024. gadam ''iesaldēt'' šā statusa piešķiršanu jaunajām pretendentēm un šo trīs gadu laikā vērtēt kandidātu sasniegumus un atbilstību noteiktajiem kritērijiem, akcentu liekot uz izglītības kvalitāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!