Krīzes laikā valsts iestādēs prēmijas un piemaksas faktiski tika aizliegtas, taču, kā Dienai norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, aizliegumi pakāpeniski zaudējuši spēku: "Atļautas ir gan prēmijas, gan piemaksas, naudas balvas un ikgadējais darba novērtējuma pabalsts. Vadītājiem ir dotas iespējas izmantot visus motivācijas elementus."
"Mēs esam kategoriski pret to, ka prēmijas izmaksā visiem, pat ja izvirzītie mērķi nav sasniegti. Nevar būt, ka 120 cilvēku ir vienādi ieguldījuši darbu mērķu sasniegšanā, un nevar arī būt, ka darbiniekam izvirzīti četri mērķi, neviens nav sasniegts, bet gada beigās tomēr ir naudas balva. Tā ir pilnīgi nepareiza motivācija," uzsver Valsts kancelejas pārstāve.
Analizējot ārvalstu pieredzi, redzams, ka piemaksas elementu skaits atalgojumā tiek samazināts un nekur vairs nepiemaksā tikai par procesa nodrošināšanu. "Par ko tikai vēl pirms dažiem gadiem nepiemaksāja Igaunijā - par doktora grādu, par pielaidi valsts noslēpumam utt. Tad viņi sistēmu mainīja, noteica konkurētspējīgu atalgojumu, bet papildu atlīdzības ir minimālas. Pie mums atlīdzība nav konkurētspējīga, tāpēc prēmijas un piemaksas ir lāpīšanās elements," atzīst Upīte.
Arī Valsts kontroles (VK) Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone uzsver, ka katru no motivēšanas veidiem valsts iestādēs regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un VK revīzijās tiek pārbaudīts, kā tas tiek ievērots. Piemēram, piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no konkrētajam darbiniekam noteiktās mēnešalgas, savukārt prēmiju drīkst izmaksāt reizi gadā un ne lielāku par 75% no mēnešalgas.
Visu Ata Rozentāla rakstu Prēmēt drīkst, bet jābūt sasniegumiem lasiet pirmdienas, 1.decembra, laikrakstā Diena!