Jau konkursa gaitā uz FID priekšnieka amatu kuluāru informācija liecināja par noskaņojumu, ka Znotiņa netiks pārapstiprināta, un šādas prognozes ticamas darīja tas, ka atšķirībā, piemēram, no nesenā konkursa uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu, šoreiz konkursā bija pieteikušies amatam atbilstoši kandidāti ar reālām izredzēm. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, no astoņiem sākotnējiem pretendentiem līdz finiša taisnei līdz ar Znotiņu nonāca vēl trīs kandidāti, un iegūto punktu atšķrība starp pretendentiem nav liela.
Konkursa trešajā kārtā bez Znotiņas iekļuva arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte, kādreizējais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze, kurš pēdējā desmitgadē strādā Pasaules bankā un iepriekš – Eiropas Komisijā, kā arī bijušais attīstības finanšu institūcijas Altum valdes loceklis Juris Vaskāns, kurš pirms tam darbojies arī Privatizācijas aģentūras valdē un Rīgas brīvostas valdē.
Bauze savu darbu Latvijas bankā sāka Ilmāra Rimšēviča laikā deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Lai gan kā reālākie kandidāti, kuru apstiprināšanai Saeimā būtu arī politisks atbalsts, tika uzskatīti Rudzīte un Bauze, konkurss negaidīti beidzās ar Znotiņas uzvaru, tādējādi politisko atbildību par FID vadības iespējamo maiņu uzliekot Saeimai, kas ceturtdien par to arī izšķīrās. Pastāvēja uzskats, ka ieinteresētās puses, kuras politiski nosacīti pārstāvēja Jaunā Vienotība un Attīstība/Par, nespēja vienoties par kompromisa kandidātu un vēlējās Znotiņu nomainīt tieši ar savu atbalstīto pretendentu.
Pilnīgu skaidrību par turpmākajiem soļiem FID priekšnieka meklēšanā par to atbildīgā Valsts kanceleja ceturtdien nesniedza. Uz Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim adresēto Dienas jautājumu, vai pastāv iespēja, ka apstiprināšanai valdībā un pēc tam Saeimā varētu tikt virzīts nākamais labāko vērtējumu konkursā ieguvušais kandidāts, vai tiks rīkots jauns konkurss un, kurš par to lems, tika saņemta kancelejas atbilde, ka “normatīvais regulējums neparedz iespēju virzīt uz valdību un Saeimu kādu citu pretendentu, kas piedalījās konkursā, bet netika atzīts par uzvarētāju”.
Konkursa komisija sešu amatpersonu sastāvā, kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, lēmumu par Znotiņas virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai amatā vēl uz pieciem gadiem pieņēma 13.maijā, un 31.maijā valdība lēma viņu virzīt uz balsojumu Saeimā. Bez Citskovska komisijas sastāvā bija arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets. Interesanti, ka regulējums ļauj iekšlietu un finanšu ministriem savā vietā konkursa komisijā deleģēt ministrijas valsts sekretāru, bet Reirs izvēlējās FID priekšnieka kandidātu atlasē piedalīties pats, kamēr toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) deleģēja ierēdni.