Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, simpozijā valsts pirmā persona uzsvēra, ka Eiropu un ideju par to raksturo trīs pamatelementi - politiskā sistēma, tas ir konstitucionālā demokrātija ar visām tās vērtībām, kultūra, kas veidojusies vairāk nekā 2000 gadu laikā, un subjektīvā ģeogrāfija, ko bieži Eiropas vēsturē ir mainījusi politiskā situācija.
Pēc Valsts prezidenta paustā, arī patlaban var redzēt, ka Eiropas subjektīvā ģeogrāfija mainās līdz ar Krievijas karu Ukrainā, vēl spēcīgāk izgaismojot Eiropu, ideju par to un piederību tai kā vērtību.
Levits norādīja, ka patlaban arī nelielas valstis var ietekmēt politisko situāciju un subjektīvo ģeogrāfiju. Viņš uzsvēra, ka Eiropas politikas gravitācijas centrs novirzījies Austrumu virzienā, kur liela loma Krievijas izraisītā kara laikā ir Bukarestes devītnieka jeb NATO Austrumu flanga valstīm.
Pēc Levita paustā, minētās valstis ir izrādījušas līderību gan aktīvi daloties ar savu realitātes redzējumu, gan piedāvājot idejas krīzes risinājumiem. "Mēs visi esam pieredzējuši to, kā Eiropā panākt vienprātību, balstoties uz šo redzējumu,"uzsvēra Levits.
Valsts prezidents simpozijā arī uzsvēra, ka ideja par Eiropu nemitīgi attīstās un izplešas un ka Eiropas vērtība šodienas pasaulē tikai pieaug.
Levits pateicās par iespēju runāt starptautiskajā simpozijā "Ideja par Eiropu", kas tiek rīkots Kauņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, un aicināja 2027.gadā apmeklēt Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepāju.
Viņš norādīja, ka starp Kauņu un Liepāju pastāv interesanta saite - abas pilsētas savulaik ir pildījušas pagaidu galvaspilsētas lomu dažādu vēsturisko apstākļu dēļ.