Piektdien notiek asociācijas kopsapulce, kuras sākumā piedalījās arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš minēja, ka šobrīd svarīgi ir palielināt finansējumu primārajai veselības aprūpei, tostarp palielināt ģimenes ārstu atalgojumu. Tāpat viņš solīja mazināt ģimenes ārstu administratīvo slogu, kā arī panākt, lai Veselības inspekcija "nepiesietos" nebūtiskām lietām.
Belēvičs minēja piemēru, ka inspekcija kādai jaunai ģimenes ārstei aizliedza sākt darbu, jo kabineta durvis bijušas pārāk šauras. Ministrs norādīja, ka šādu problēmu var uzlikt ar laiku sakārtot, bet tāpēc nedrīkst liegt lauku reģionā ģimenes ārstam sākt darbu.
Runājot par finansējuma pieaugumu ģimenes ārstu praksēm, Belēvičs stāstīja, ka vēlas panākt, lai kapitācijas naudu ģimenes ārstiem no 1.jūlija maksātu pilnā apmērā, bet maksājums par kvalitāti būtu papildus.
Veide sacīja, ka VM ziņojumu par ģimenes ārstu algu paaugstināšanu saņēma tikai šorīt, tomēr tajā nav minēts, ka ministrs valdībai prasīs kādu papildu finansējumu. Asociācija ir sarēķinājusi, ka taisnīgam atalgojuma pieaugumam ģimenes ārstiem nepieciešami 2,5 miljoni eiro.
Belēvičs norādīja, ka nākamgad papildu finansējuma piešķiršana ģimenes ārstiem būs prioritāte. Viņš piebilda, ka ar papildu naudu plānots ārstiem kompensēt profilakses maksu, kas atbilstu minētajiem 2,5 miljoniem eiro.
Veide vēlējās noskaidrot, vai Belēvičs minētos 2,5 miljonus eiro prasīs jau šogad, uz ko ministrs atbildēja, ka tā ir nākamā gada prioritāte. Tomēr 2,1 miljons eiro jau šogad papildus tiks piešķirts kapitācijas naudas palielināšanai.
Veidi gan interesēja arī tas, kur VM grasās iegūt jau minētos 2,1 miljonu eiro. Belēvičs sacīja, ka šo finansējumu plānots iegūt, ņemot vērā, ka samazinās veikto laboratorisko izmeklējumu skaits. Pagaidām gan vēl jāpagaida aptuveni mēnesis, lai uzzinātu, cik daudz finansējuma izdosies ietaupīt.
Pēc tam Veide norādīja, ka nav pamata domāt, ka 3-6 mēnešu laikā, samazinoties laboratoriskajiem izmeklējumiem, tiks ietaupīta nepieciešamā summa. Viņa sacīja, ka pērnā gada beigās no ģimenes ārstu puses tika ietaupīti 250 000 eiro par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tomēr kopumā Latvijā izmeklējumiem atvēlētā nauda tika pārtērēta par 1,9 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā miljonu pārtērēja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Veide uzsvēra, ka, tā kā Belēvičs savā ziņojumā nenorāda, ka valdībai prasīs papildu finansējumu ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai, asociācijai nepieciešams runāt ar valdības vadītāju Māri Kučinski (ZZS).
Jau ziņots, ka LĢĀA šodien kopsapulcē nobalsoja, ka gadījumā, ja valdība nerisinās ārstiem aktuālos jautājumus, tā ir gatava rīkot arī protesta akcijas.
Kopsapulcē LĢĀA arī vienojās, ka neparakstīs veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) piedāvāto sadarbības memorandu, ko jau ir parakstījusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.
Tāpat ģimenes ārsti pieprasa e-veselības izmantošanu noteikt kā brīvprātīgu.
Asociācijas kopsapulcē vairāki ārsti norādīja, ka nav pret e-veselības ieviešanu Latvijā, tomēr viņi ir nobažījušies par pacientu datu drošību, kā arī to, ka šo sistēmu obligāti visiem ārstiem jau ir jāsāk izmantot no 1.decembra.
Asociācija arī vienojās, ka par sev aktuāliem jautājumiem tā vērsīsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS). Šo jautājumu skaitā ir lielāks finansējums primārajai veselības aprūpei, ģimenes ārstu algu pieaugums, valsts atbalsts jaunu prakšu atvēršanai un citi jautājumi.
Ja valdība nerisinās ģimenes ārstiem svarīgos jautājumus, viņi ir gatavi domāt arī par protesta akcijām. Kā sēdē norādīja asociācijas valdes loceklis Pauls Princis, protesta akcija var būt ne tikai neiešana uz darbu, bet arī līgumu neparakstīšana ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības testēšanu.