Lielā daļā pašvaldību vēlēšanas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas mainītajās robežās, bet pašas reformas rezultāti daudzviet joprojām ir apstrīdēti Satversmes tiesā. Tomēr pirmos secinājumus par politisko spēku aktivitāti un rosību izdarīt ir iespējams. Tāpat interesanti, ka vairāki vietējie politiķi mainījuši partijas piederību, brīžiem pat visai ievērojami atšķirīga politiskā spektra virzienā.
Tagad katrs atsevišķi
Jau minētajā Jūrmalā atsevišķi saraksti šoreiz būs Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un vietējam politiskajam spēkam Tev, Jūrmalai, kas 2017. gadā veidoja kopēju sarakstu un ieguva četras deputātu vietas. Savukārt pašreizējā mēra Gata Trukšņa vadītajā ZZS sarakstā ar piekto numuru redzams Romāns Mežeckis, kurš savulaik bijis pat Trukšņa vietnieks, taču pabijis arī Saeimā kā partijas No sirds Latvijai deputāts un pašlaik ir Rīgas domes deputāts no partijas Saskaņa.
Savukārt Valmieras novadā, kurā apvienots viss bijušais Valmieras rajons un daļa Valkas rajona, jaunajās robežās būs jāizšķiras starp deviņiem sarakstiem (2017. gadā Valmieras pilsētā bija seši). Zīmīgi, ka ZZS, kas Valmieras pilsētā iepriekš bija pārstāvēts ar kopēju sarakstu, tagad sadalās – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) pirmais numurs ir Mazsalacas mērs Harijs Rokpelnis, bet Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta priekšgalā būs Ringolds Arnītis, kurš pavisam nesen kandidēja uz LZS priekšsēdētāja amatu, taču zaudēja gan līdzšinējo vietnieka posteni, gan vietu LZS valdē. Jāpiebilst, ka par Arnīša startu nevis savas partijas, bet LZP sarakstā neoficiāli bija izskanējis jau agrāk. No LZS nestartēs arī no šīs partijas saraksta Burtnieku novadā 2017. gadā ievēlētais kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs (toreiz – Tautas partija) Kārlis Greiškalns, kura uzvārdu tagad redzam Saskaņas sarakstā ar 3. numuru. Trešais LZS sarakstā Valmieras novadā būs no Vienotības Burtnieku novadā ievēlētais, bet vēlāk no partijas izslēgtais pašreizējais Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume.
Tāpat kārtējo reizi sarakstu, no kura startēt, nomainījis Daugavpils pilsētas domes deputāts, vairākkārtējs mērs Rihards Eigims. Pašlaik viņš ievēlēts no Mūsu partijas saraksta, taču jaunajā sasaukumā vēlas tikt ievēlēts no Kristīgi demokrātiskās savienības. Te vietā atgādināt, ka Eigims bijis Saeimas deputāts no ZZS, bet senāk Daugavpils pilsētas domē pārstāvējis arī LSDSP un partiju Latgales gaisma.
Divās, bet nopietni
Diena jau rakstīja, ka no LZP Ikšķiles novada domē ievēlētais domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš nevēlējās startēt vienā sarakstā ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egīlu Helmani (NA), kad Ogres novadā tika veidots NA, LZP un LZS kopējais saraksts. Pret apvienošanu ar Ogri iebildušais Trapiņš toreiz Dienai teica, ka izskata vairāku partiju piedāvājumu, un tagad zināms, ka viņš ir Nacionālās savienības Taisnīgums saraksta līderis Ogres novadā. Partijas valdes priekšsēdētājs Viktors Birze politiskā spēka mājaslapā ievietotā video uzrunā atzīst, ka partija startē tikai Ogres un Tukuma novadā, tomēr atšķirībā no Rīgas domes vēlēšanām, kur Taisnīgums piedalījies "tīri simboliski", šoreiz cīņa būšot īsta par labiem rezultātiem ar pretenzijām iegūt varu un pārstāvēt partijas ideoloģiju. Birze arī norāda, ka Taisnīgumam būšot sarkanās līnijas sadarbībai ar partiju Saskaņa, Progresīvajiem (kas gan ne Tukumā, ne Ogrē nepiedalās vēlēšanās) un Kustību Par!. Jāpiebilst, ka Taisnīguma Tukuma novada saraksta pirmais numurs ir Daigai Rečai, kura šobrīd ievēlēta domē kā partijas No sirds Latvijai pārstāve.
Savukārt vēl viens reģionālais politiskais spēks Apvienība Iedzīvotāji šajās vēlēšanās piedalās septiņās pašvaldībās, kas ir līdz šim lielākā pārstāvniecība. Pēc partijas valdes priekšsēdētāja Edgara Logina Dienai stāstītā, partija uzņēmusi savās rindās cilvēkus, kam nav izdevies izveidot pašiem savas partijas Sēlijā un Dienvidkurzemes novadā. Tāpat Apvienības Iedzīvotāji saraksts būs Liepājas pilsētā, kur pirmais numurs ir Toms Andersons – vēl pavisam nesen partijas KPV LV valdes loceklis, kurš pēdējā attālinātajā partijas sapulcē, kurā viņu neveiksmīgi mēģināja izslēgt, jau izteicās, ka savu nākotni ar KPV LV nesaista. Tomēr, kā Dienai norāda Apvienības Iedzīvotāji pārstāvis Sergejs Serafimovičs, tā neesot "jumts, zem kura var lietus laikā paiet apakšā". Arī Logins uzsver, ka visos novados partijai būs līdzīgas programmas ar būtiskiem uzstādījumiem, un visi, kas gribējuši startēt zem šīs partijas karoga, tomēr nav pieņemti, jo svarīga ir kandidātu reputācija. Kā zināms, pats Logins un Kaspars Upaciers ir šīs partijas deputāti Ikšķiles novada domē un kandidē uz Ogres novada domi ar pirmajiem diviem numuriem.
Kaut vai viens
Pārlapojot sarakstus, nevar nepamanīt, ka, piemēram, Ogres un Valmieras novadā Latvijas Krievu savienība (LKS) piedalās ar sarakstu, kurā ir tikai viens deputāta kandidāts. Partijai kopumā ir saraksti 11 pašvaldībās, taču tie lielākoties ir ļoti mazskaitlīgi. Piemēram, jau minētajos Ropažos LKS sarakstā ir seši kandidāti. Līdzīga taktika vairākās pašvaldībās ir arī partijām Alternative, Jaunā Saskaņa, KPV LV u. c., kas daudzviet pieteikušas visai nepilnus sarakstus. Pat tik lielai partijai kā Saskaņa, piemēram, Saulkrastu novadā pieteikti tikai četri kandidāti. Savukārt Dienvidkurzemes novadā no astoņiem sarakstiem četros ir maksimāli pieļautais kandidātu skaits – 22, bet citām četrām partijām katrai ir tikai puse vai pat vēl mazāk no iespējamā skaita.
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs Dienai skaidro, ka partija atrodoties izaugsmes posmā un esot cilvēki, kuri partiju atraduši tikai pirms trim mēnešiem, tādēļ vairākās vietās tikko sākta nodaļu veidošana. "Mēs rādām savu karogu, ka mums ir ideoloģija un cilvēki," norāda Mitrofanovs. Viņam esot grūti prognozēt panākumus, jo situāciju maina teritoriālā reforma. Līdz šim LKS Aizkrauklē ir viena deputāte – Ludmila Ušakova, taču Mitrofanovs atturīgi vērtēja partijas izredzes jaunajās Aizkraukles novada robežās. Viņš cer uz LKS panākumiem Jelgavā un Daugavpilī, kā arī Olainē, kur esot jauna, spēcīga komanda.