Kāds lasītājs portālam Diena.lv stāsta, ka veloceliņu šķērsošana Rīgas ielās bieži vien kļūst par īstu pārbaudījumu, jo ātri braucošie riteņbraucēji pat necenšas samazināt ātrumu, lai palaistu gājējus. "Esmu neizpratnē, kāpēc arī uz veloceliņiem nav norādītas gājēju pārejas," teic lasītājs.
Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola portālam Diena.lv skaidroja, ka veloceliņos, kuri Rīgas teritorijā izbūvēti līdz šim, gājēju pārejas nav veidotas, jo uz šiem celiņiem nav konstatēta tik intensīva velosatiksme. "Satiksme ir salīdzinoši neliela, tāpēc nav lemts par šādu pāreju izveidi."
Savukārt dalītajos gājēju un veloceliņos priekšroka ir gājējiem, jo tie ir neaizsargātākie satiksmes dalībnieki. "Tas ir savstarpējās tolerances jautājums un velobraucējiem būtu ar to jārēķinās, jāpiebremzē vai jādod signāls ar zvaniņu," skaidro U.Ahuna-Ozola.
Nākotnē plānots ieviest gājēju pārejas uz atsevišķiem veloceliņiem, piemēram, projektā "Daugavas krastmalas rekonstrukcija posmā no Salu tiltu līdz Akmens tiltam", pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve.
Arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks teic, ka Latvijā vēl nav tik daudz velosipēdistu, līdz ar to gājējiem ir mazākas iespējas ar tiem saskrieties. "Mums vēl tik daudz velosipēdistu nav, ka būtu jāgaida kaut vai minūte, lai varētu šķērsot celiņu. Pat pusi minūti nav jāgaida, tā kā es domāju, ka tā nav problēma," uzskata veloeksperts.
V.Silenieks pieļauj, ka problēmas varētu būt gājējiem ar veloceliņu pamanīšanu, jo pie šāda veida satiksmes cilvēki vēl neesot raduši. "Ir dažādi pētījumi, kuros konstatēts, ka cilvēki tajās valstīs, kurās ir velo infrastruktūra un, kur ir visa veida satiksme un viņa ir labi organizēta, tur cilvēku domāšana ir daudz strukturētāka. Tur cilvēki nevis planē pa ielu kā pa pļavu un iet, kur grib, bet viņi ir ielikti konkrētā rāmī," skaidro V.Silenieks.
Latvijā pie šāda veida domāšanas cilvēki nav raduši, turklāt veloceliņi mēdz būt slikti marķēti, tāpēc to gājējiem nevarot pārmest. Problēmas ir arī ar kultūru, jo daži riteņbraucēji nevēlas saprast, ka gājēji, iespējams, veloceliņu nav pamanījuši. Tiesa gan ārzemēs neuzmanīgos gājējus mēģina fiziski pārmācīt, uztriecoties virsū vai uzsitot ar stūri pa elkoni, stāsta V.Silenieks.
"Domāju, ka konflikti ir un būs arvien vairāk, ņemot vērā, ka velosatiksme kļūst arvien intensīvāka," uzskata LRA priekšsēdis.