Valdība glābj Banku Baltija – lieliem burtiem vēstīja 1995. gada 17. maija Dienas pirmā lapa. "No neoficiāliem avotiem dzird minējumus, ka privāto noguldītāju skaits ir vairāki simti tūkstoši cilvēku, kuri bankai uzticējuši pāri par 120 miljonus latu," rakstīja Akvilina Liepiņa. "Liela daļa šo cilvēku noguldīja naudu, pateicoties BB izmaksātajām augstām procentēm, kuras vēl 1994. gada sākumā bija 90% gadā. Latvijas tautsaimniecībā BB ir ietekmīgs finansu avots: tā izsniegusi lielus kredītus – pavisam 141 626 600 latus, tas ir, nedaudz mazāk par trešo daļu no visiem Latvijas komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem. BB visā pastāvēšanas laikā bija un joprojām ir visai agresīva kredītpolitika. (..) BB izsniedz kredītus ar likmi 10% mēnesī, citām komercbankām likme ir 2–0,8%. Vairāki valsts uzņēmumi, tostarp valsts akciju sabiedrība Latavio, Dautex, nonākuši finansiālās grūtībās, saņēma BB kredītus un nokļuva tās atkarībā, jo nespēja naudu laikā atdot. Privatizācijā ir iespējams, ka daļa no šiem uzņēmumiem varētu kļūt par bankas īpašumu. Līdzīgas problēmas bija arī kopdarbības savienībai Turība, kas ieķīlāja BB Rīgas tirgus. BB pārvaldījumā nokļuvuši vairāki ievērojami namīpašumi Rīgas centrā. Nams Blieķu ielā, kurā uzturas Valsts prezidents, ir bankas akcionāra un padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa ģimenes īpašums – to viņam uzdāvināja Francijā dzīvojošā mantiniece Kverna. Banka Baltija prata radīt plaukstošas bankas tēlu, taču jau pagājušā gada rudens pusē bija spiesta mainīt taktiku. Īsā laikā strauji samazināja depozītnoguldījumu procentus un pašreiz jau pieņem noguldījumus uz tādiem pašiem procentiem kā citur."
Finansu ministrs Andris Piebalgs, aicinot necelt paniku, presei ziņoja, ka paredzama valdības pilnīgas kontroles uzņemšanās pār visām bankas operācijām un 50% BB akciju pārņemšana. "Valdība, pārņemot pusi BB akciju, garantēs noguldītājiem viņu noguldītās naudas atmaksu depozītlīguma noteiktajā termiņā, taču tā, paredzams, negarantēs augsto bankas solīto procentu samaksu. Piebalgs aicināja visus BB noguldītājus neņemt naudu ārā no šīs bankas, jo tādējādi problēmas tikai palielinātos un cietēju būtu daudz vairāk."
Premjers Māris Gailis Dienai jau nedēļu iepriekš bija teicis: valdība, kas atbild par situāciju valstī kopumā, nevar pieļaut, ka Latvijas bankas nespējas vai mazspējas dēļ pilnībā sabrūk banku sistēma.
Daļa noguldītāju lauž depozītlīgumus, citi vēl cer – vēroja 18. maija Diena. Laikraksta 19. maija numurā ar Piebalga pausto optimismu kontrastēja raksts Naudas noguldīšana var padarīt par invalīdu. "Pēc tam, kad pazuda vairāk nekā 70 firmas, kas piesaistīja iedzīvotāju naudas līdzekļus, solot augstus procentus, aptuveni 60 000 Latvijas iedzīvotāju kļuva par apkrāptajiem naudas noguldītājiem. Vēlāk viņiem pievienojās arī tie, kas savus ietaupījumus bija uzticējuši vairākām komercbankām, kuras patlaban atzītas par maksātnespējīgām vai kuru darbība apturēta. Pašlaik katru otro Latvijas ģimeni satrauc varbūtējās Bankas Baltijas grūtības. Daļa bankas klientu joprojām uzticas bankai, bet citi dzīvo ar nedrošu sirdi, jo laiks pierādījis, ka naudas noguldīšanas dēļ var dabūt pat infarktu."
Viena no BB noguldītājām Dienai uzticēja savas ģimenes stāstu: "Mans vīrs savulaik noguldīja 500 dolārus un 260 latus Maks Holding firmā Trijata un vēl 230 latus firmā Leopards. Kad Trijata pārtrauca izmaksāt procentus un pašu noguldījumu, vīram bija insults. Otrs trieciens nāca pēc tam, kad noguldījumus pārtrauca izmaksāt arī Leopards. Patlaban vīrs nemaz nav spējīgs kustēties. Viņš paspēja saņemt procentos tikai kādus 30 latus no šīm firmām. Toties es visus savus ietaupījumus – Ls 230 – pagājušā gada jūnijā uz 60% noguldīju Bankā Baltija, jo pēc firmās piedzīvotā likās, ka bankas ir visdrošākās. Turklāt Bankai Baltija visu laiku tika publicēti labi rādītāji… Mēs abi ar vīru esam pensionāri. Es saņemu Ls 28 mēnesī, viņš – Ls 31."
20. maija Dienas komentārs jau secināja: "Redzot, ka, pretēji viņu lolotajām cerībām, inflācija nevis pieaug, bet strauji samazinās un lats nevis devalvējas, bet paliek stabils un pat pieaug vērtībā, Lavents un Freimanis izvēlējās piesaistīt pēc iespējas vairāk noguldītāju, apzinoties, ka agri vai vēlu valdība kļūs par viņu ķīlnieci. (..) Glābjot Banku Baltija, nedrīkst aizmirst, ka krīzes situāciju tajā radīja BB vadoņu absurdā biznesa stratēģija."
Vēsture Dienā: Bankas Baltija sabrukums – infarkts par paša naudu
1995. gada maijā pavasaris ar rudeni savijās vienā putrā – uz ziedoņa fona novīta Latvijas lielākā komercbanka Banka Baltija. Lēmums par BB darbības apturēšanu stājās spēkā 1995. gada 23. maijā. Līdz tam tika darīts viss, lai neceltu paniku noguldītājos un pārējā sabiedrībā un radītu iespaidu, ka problēmas ir tikai ekonomiskas un ka valdības spēkos ir banku glābt.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Vecsčekists
dace
Istoričeskijs