Dzejniece Vizma Belševica, ieraudzījusi 6. Saeimas vēlēšanu rezultātus, teica, ka viņai pirmoreiz ir kauns par to, ka viņa ir latviete… Šodien ar gandrīz 30 gadu atjaunotās demokrātijas pieredzi mēs zinām, ka 6. Saeimas vēlēšanās nebūt nebija sasniegts dibens, bet Laimes lāča meklēšanas tendenci latviešu vidējais vēlētājs pieteica gana spilgti. Vēl tikai bija līdz dažām nākamajām vēlēšanām jāpaciešas, lai galīgi pārliecinātos par to, cik īsa ir vēlētāja atmiņa, un tad jau vērotājam, kas šīs lietas paturēja prātā, nevienās vēlēšanās pārsteigumu vairs nebija, un nemitīgos būkšķus no kārtējās uzkāpšanas uz grābekļa viņš uztvēra kā fona troksni.
Toreiz bija gan pārsteigums. Iezīmējas krass kreisais pagrieziens – satraukta brīdināja 1995. gada 2. oktobra Diena. "Pirmie provizoriskie rezultāti no lauku rajoniem iezīmē kreiso partiju uzvaru. Lai arī Latvijas ceļš stabili noturas pirmajā trijniekā, pirmo vietu gandrīz visos rezultātus ziņojušajos rajonos ieņem vai nu tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija), vai arī Demokrātiskā partija Saimnieks. Latgales rajonos spēcīga ir Latvijas Sociālistiskā partija."
Tomēr Diena centās saskatīt rezultātos arī ko pozitīvu. Palielinājusies vēlētāju politiskā atbildība, rakstīja Anita Lase, novērojusi, ka daudzi vēlētāji pirms došanās uz vēlēšanu iecirkņiem studē partiju programmas. Šīs politiskās apziņas pieaugumu paši vēlētāji, atbildot uz Dienas jautājumiem, skaidroja, pirmkārt, ar lielāku ticību, ka ar balsošanu spēj iespaidot valsts tālāko dzīvi, un, otrkārt, ar vilšanos pazīstamākajās apvienībās.
Vēlētāji kritiski izteicās par šajā laikaposmā izpildvaru veidojušo Latvijas ceļu. Neskatoties uz to, daudzi atkārtoti atdeva balsis ceļam, uzsverot, ka neesot atraduši alternatīvu šim pragmatiski domājošajam, kaut arī ne visai veiksmīgi savas idejas īstenojošam sarakstam. Daļai pensionāru galvenais arguments (..) joprojām bija vizuāli labais iespaids par ceļa tēlu. "Es balsoju par Gorbunovu. Tas ir vissmukākais vīrietis," teica 87 gadus vecais pensionārs vienā no Jūrmalas vēlēšanu iecirkņiem. Savukārt tie, kuri nespēja ceļam piedot pieļautās kļūdas, bieži vien metās galējībās: balsoja par Zīgerista partiju vai Saimnieku "kā Latvijas ceļa galveno konkurentu".
Tie vēlētāji, kas atzina, ka balsojuši, reklāmas ietekmēti, parasti pat īsti nezināja partijas, par ko nobalsojuši, nosaukumu (..). Dienas uzrunātie krieviski runājošie vēlētāji balsoja par Demokrātisko partiju Saimnieks, Tautas saskaņas partiju, bet tie, kuri sevi uzskata par apspiestajiem, – par Latvijas Sociālistisko partiju. (..) Pie 1. vēlēšanu iecirkņa, kas atrodas Mazajā ģildē, notika to Latvijas iedzīvotāju pikets, kuriem nav tiesību piedalīties 6. Saeimas vēlēšanās. Viņi protestēja pret to, ka vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju liegtas vēlēšanu tiesības, sarunā ar informācijas aģentūru BNS paskaidroja viena no Latvijas Cilvēktiesību komitejas aktīvistēm Tatjana Ždanoka. (..) Piketētāji, starp kuriem bija galvenokārt pensijas vecuma cilvēki, pauda bažas, ka viņus tuvākajā laikā valdība gatavojas izsūtīt no valsts: "Latvijā nēģeriem vajadzīgi dzīvokļi, tādēļ viņiem jāaizbrauc." Starp piketētājiem bija arī daudzi bijušā kompartijas līdera Alfrēda Rubika aizstāvji."
Vērtējot vēlēšanu provizoriskos rezultātus, Māris Gailis (Latvijas ceļš) Dienai atzina, ka sajūta ir diezgan dīvaina, jo: "Latvijas ceļam uz papēžiem min nevis partijas, kam ir programma un konsekventa virzība uz Eiropu, bet gan partijas, kam vispār nav programmas. Tās reklāmās ir iegrūdušas nez kur sadabūtu lielu naudu un, var teikt, vienkārši apmānījušas vēlētājus – es domāju Kaulu un Zīgeristu."
3. oktobra Dienas komentārā Ainārs Dimants jau rakstīja Latvijas liktenīgā izvēle: "Laiks apdomāties, kāds būs Latvijas liktenis pēc 6. Saeimas vēlēšanām. Vai mēs turpināsim reformu ceļu uz labklājību un drošību kā moderna eiropeiska nācija vai arī pēc otrajām brīvajām un demokrātiskajām vēlēšanām mēs šo ceļu pārtrauksim, pieļaujot, ka partiju politisko sistēmu, kura jau samērā attīstīta, destabilizē šarlatāni." Sekoja valdības veidošanas peripetijas, kurās Latvijas likteni, proti, Čevera valdības neapstiprināšanu, tiešām izšķīra divas balsis.