Arī par "Šaļapinu brunčos" tika saukta viena no izcilākajām latviešu operdziedātājām – soprāns Milda Brehmane-Štengele (1893. gada 20. oktobris – 1981).
1993. gada 23. oktobra SestDiena mākslinieces simtgadē pieminēja viņu, publicēdama Štengeles draudzenes, juristes, Skaidrītes Āboltiņas atmiņas, virsraksta vietā izceļot vienu dziedātājas atziņu: "Ja cilvēks savā dzīvē ir ļoti laimīgs, tad, man liekas, uz skatuves viņš nevar būt labs aktieris. Varbūt pat labāk, ja personiskā dzīve nav sevišķi laimīga." Rakstā lielāko vietu aizņēma Āboltiņas atmiņas par kādu gadījumu, kurš nu nekādi nav saucams par laimīgu. Kara laikā Milda Brehmane-Štengele palika Latvijā, piedalījās arī koncertos leģionāru atbalstam. Taču, kad krievi tuvojās Rīgai, viņa nebija pierunājama doties prom, teikdama, ka mūzika nekad nevienam neko ļaunu nav darījusi, tādēļ viņai nav jābaidās. Visu mūžu viņa esot tikai dziedājusi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!