Pētera baznīcas virsmācītāju Samsonu no Vella kalpiem, proti, slaveno Nacionālā teātra aktieri Kārli Sebri (1914. gada 18. februāris – 2009. gada 12. janvāris) brīdi pirms viņa 80 gadu jubilejas 1994. gada 12. februāra SestDienas salonā intervēja Vita Pētersone. Intervijas sākumā Sebris uzsvēra, ka vislabāk viņu pazīstot teātra zinātniece Lilija Dzene. "Viņa mani pazīst labāk nekā es pats sevi… Mūsu mīlestība sākās no viņas četru gadu vecuma." Uz jautājumu, vai viņš ir apmierināts ar dzīvi, Sebrim atbilde bija skaidra: "Manā bērnībā bija tā, ka cilvēki ar visu bija apmierināti. Kaut nabadzībā dzīvojām pēc Pirmā pasaules kara, tomēr pats cilvēks bija apmierināts un sacīja – visa kā gana. Vai nav jauki teikts! Man tā tagadējā vaimanāšana un ķildas nepatīk."
Vai pašlaik teātrī top jaunas un dižas personības, vaicāja intervētāja. Paskaidrojis, ka sava personība ir pašam jāiekaro, neviens cits tevi par personību neiztaisīs, Sebris turpināja: "Mēs esam par daudz pazemīgi. Ko nu mēs, latvieši, mēs jau nekas neesam, maza tautiņa, tikai bāreņi un arāji, beigās pateiks vēl – nabago tauta. Kāds mans kolēģis raksta grāmatu ar nosaukumu Nemierā ar sevi. Kāpēc
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00