Pirms 30 gadiem latvieši Jauno gadu sagaidīja daudz trūcīgāki nekā šodien, kad, ikvienā darbdienā pirms Ziemassvētkiem trāpoties lielveikalu tuvumā, dominējošā sajūta bija: nevienam nav jāstrādā un visiem ir daudz naudas. Toties cerības gan toreiz bija daudz lielākas nekā šodien, kad Krievija ir atguvusies no kompartijas un čekas cīņas rezultātā 1991. gadā zaudētajām "republikām" un metusies atgūt zaudēto, Eiropā atkal plosās karš un prognozēs par tā eskalāciju atšķiras tikai to gadu skaits, kas mums līdz tai vēl atlicis. 1994. gads gan Tuvajos Austrumos, gan Latvijā šķita nākam kā miera un sakārtotības gads.
Kā 1993. gada 30. decembra Dienā ziņoja Dienas ārzemju ziņu birojs, aģentūras AP redaktoru aptaujā par 1993. gada svarīgāko notikumu pasaulē tika atzīts Tuvo Austrumu miera līgums starp Izraēlu un palestīniešiem. Tiesa, otrajā vietā bija oktobra notikumi Krievijā, krīze, kad konfrontācija starp prezidentu Jeļcinu un parlamentu 4. oktobrī pārauga parlamenta ēkas apšaudē un ieņemšanā. Taču pasaulei tolaik Krievijas sakarā lielākā rūpe šķita tās iespējamā sadalīšanās, nevis centieni atgūt zaudēto, sagraujot pasaules kārtību. Tikmēr Latvija 1993. gadā bija atjaunojusi savu nacionālo valūtu latu, Latvijas Bankas prezidents Einars Repše šajā sakarā kļuvis par nacionālo
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00