Gandrīz gadu nodzīvojusi tikai ar papīrnaudu – Latvijas rubļiem jeb repšiem – un 1993. gada marta sākumā sagaidījusi savu pirmo īsto papīrnaudas zīmi pieclatnieku, Latvija atkal meklēja piemērotus maciņus monētu glabāšanai. Tās tika solītas marta beigās, un 1993. gada 18. marta Dienas pirmajā lapā jau bija redzamas visas trīs monētas – 50 santīmu priedes skujiņa, vienlatnieks ar lasi un divlatnieks ar gotiņu kopā ar pašu "laša tēvu" – monētu dizaina autoru mākslinieku Gunāru Lūsi. "LR Naudas reformas komiteja pieņēmusi lēmumu laist apgrozībā 50 santīmu, viena un divu latu monētas, nosakot to vērtību atbilstoši kursam: viens lats = 200 Latvijas rubļiem," 1993. gada 18. marta Dienā rakstīja Anita Smoļenska. "Naudas reformas komiteja jau agrāk, ziņojot par pieclatnieku laišanu apgrozībā, solīja, ka drīz var parādīties mazāka nomināla naudaszīmes. Kā Dienai pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš, šīs naudaszīmes tika izvēlētas, jo ir visejošākās. Monētu parādīšanās inflāciju neietekmēs, jo no apgrozības tiks izņemtas 500 LVR banknotes, vēlāk arī citas. LB darbiniece Gaļina Borisenko Dienai pastāstīja, ka līdz šodienai apgrozībā ir piecu latu naudaszīmes vairāk nekā 1,7 miljardu rubļu vērtībā, bet no apgrozības izņemtas 500 rubļu banknotes par diviem miljardiem LVR. Monētas var izsniegt algu, pensiju un citos maksājumos, kā arī izdot veikalos. Monētu ieviešana notiks pakāpeniski, tāpēc ne jau katram maciņā pēc divām nedēļām skanēs metāla nauda."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!