Neatkarības atjaunošanas piecu gadu jubileju Latvija sagaidīja ar trejādiem salūtiem jeb trim sprādzieniem – vienu ar varenu blīkšķi, otru mazliet klusāku, trešo pavisam klusu.
Pirmais sprādziens notika daudzu tūkstošu liecinieku klātbūtnē, kuri tieši to arī gaidīja – par Skrundas monstru sauktās Skrundas lokatora jaunās uztvērējēkas uzspridzināšanu. 1995. gada 4. maijā bez ceturkšņa desmitos ēka sabruka dažās sekundēs. "Ēkas sabrukšanu sveica sapulcējušos ministru, deputātu, diplomātu un daudzo Latvijas zinātkāro iedzīvotāju gaviles, prieka saucieni, aplausi. Daža acīs pat bija sariesušās prieka un aizkustinājuma asaras," rakstīja 1995. gada 5. maija Diena. "Gruvešu kvēpu mākonim pamazām virzoties uz Krievijas militārpersonu dzīvojamo māju pusi, valsts administrācijas pārstāvji un diplomāti, skaļi paukšķinādami, glāzēs laistīja šampanieti. Sengaidītais sprādziens notika dažas minūtes vēlāk, nekā bija paredzēts scenārijā, jo, kā informēja svinīgās sprādziena ceremonijas vadītājs Ojārs Rubenis, paredzētajā brīdī lokatora ēkai pārāk tuvu bijusi lidmašīna, kas riņķoja virs lokatora teritorijas. Šā iemesla dēļ arī tika pārtraukts komponista Zigmara Liepiņa speciāli uzrakstītā skaņdarba Liberatio izpildījums. Taču tas netraucēja noskaņot sprādzienu gaidošos cilvēkus Skrundas monstra pēdējām sekundēm, radot maksimālu nervus kutinošu spriedzi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00