Pēc ieilguša klusuma perioda Latvijā atsāktas vardarbīgas akcijas, Diena secināja komentārā 1991. gada 25. maijā, laikraksta pirmajā ziedonī. Tiem, kas vaimanā, cik tagad ir slikti, der atcerēties vai iztēloties, kāda strupceļa atmosfēra Latvijā valdīja 1991. gada vasarā, kad atjaunotā neatkarība gan bija pasludināta un janvāra barikādēs pašcieņa nosargāta, bet faktiskas neatkarības reālas aprises vēl bija miglā tītas, Padomju Savienību vākties prom no Baltijas Rietumu lielvalstis īpaši nesteidzināja, un Latvijas valsti aizstāvēt varēja tikai nevardarbīgā ceļā.
Lūk, Kārļa Seržanta ziņa minētajā Dienas numurā: "Rīga, 24. maijs. Vakarnakt laikā no 2.40 līdz 9 Latvijā dislocētās PSRS iekšlietu karaspēka OMON kaujinieki uzbrukuši pieciem Latvijas Republikas muitas posteņiem. 2.40 noticis uzbrukums Vītiņu muitas postenim Dobeles rajonā. Tur esošie muitas darbinieki piekauti, trīs no viņiem piesieti pie barjeras. Dienas korespondente Dace Zvirbule ziņo, ka uzbrucēji piespieduši muitniekus uzrakstīt iesniegumu LPSR prokuroram, ka viņi atņemot iestādēm un iedzīvotājiem mantas. Uzbrukumā piedalījušies 10 vai 12 omonieši pilnā kaujas apbruņojumā. Muitas ēka nodedzināta. 3.00 šī pati grupa uzbrukusi muitas postenim Bauskas rajonā Grenctālē. Muitnieki tika izkratīti un piekauti, viņiem nolaupīti dienesta dokumenti. Pēc tam visām muitnieku automašīnām tika sadurtas riepas un muitas postenis nodedzināts. Tajā pašā laikā noticis uzbrukums arī Skaistkalnes muitas postenim. Šeit uzbrucēji bija ieradušies ar smago automašīnu. Acīmredzot tam bija savs nolūks, jo pirms posteņa aizdedzināšanas tika nolaupītas visas muitnieku konfiscētās mantas. Tas vairs neizskatās pēc politisko ideālu aizstāvēšanas, bet pēc vienkārša marodierisma. Nolaupīti arī visi dienesta dokumenti, milicijas darbiniekam atņemtas divas pistoles aptveres ar patronām. Tika nodedzināts arī Lietuvas Republikas muitas punkts. 5.40 apmēram 30 kaujinieki uzbrukuši muitas postenim Krāslavas rajona Patarniekos. No Krāslavas milicijas automašīnas nolaupīta rācija, milicijas darbinieki piekauti, automašīnām pārdurtas riepas. Pēc tam muitas vagoniņš apliets ar benzīnu un aizdedzināts. Visu notiekošo ar videokameru filmēja Ļeņingradas TV žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs, kurš ieradās kopā ar uzbrucējiem. (..) Visos uzbrukumos kopā piekauti apmēram 50 muitnieki un vairāki milicijas darbinieki. Pavēli šādai OMON darbībai varēja dot tikai PSRS IeM pārstāvis Baltijā pulkvedis Gončarenko pēc pavēles saņemšanas no Maskavas…"
Republikas vadības rīcība atkārtotā OMON uzbrukumu gadījumā būs tāda pati kā līdz šim – pasīva pretošanās, pasaules sabiedrības informēšana, preses konferencē sacīja LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers. Latvijas Tautas frontes valde 27. maijā pieņēma paziņojumu: "Latvijas iedzīvotāji! Ikvienam no mums ir jābūt gatavam aizstāvēt savu godu, savu ģimeni, savu sētu un visiem kopā savu valsti ar mūsu rīcībā esošiem nemilitārās aizsardzības līdzekļiem. Šajā Latvijas neatkarības atjaunošanai liktenīgajā brīdī mūsu stāvokli sarežģī ne tikai pretinieku darbība, bet arī LR Augstākās Padomes un valdības līdzšinējā bezdarbība, jo nav izdarīti nepieciešamie secinājumi no janvāra notikumu pieredzes un nav izveidota reāla Latvijas valsts un tās iedzīvotāju aizsardzības sistēma."
Turpmākajās Dienās vairāki politiķi brīdināja, ka uzbrukumi muitas posteņiem varētu turpināties, un tā arī notika. 15. jūnija Dienā Iveta Bojāre un Uģis Vidauskis ziņoja par pagājušajā naktī veiktiem četriem uzbrukumiem, diviem posteņiem Bauskas rajonā tika uzbrukts jau otro reizi. Bet AP frakcijas Līdztiesība (mūsu Saskaņas priekštece) vadītājs Sergejs Dīmanis Dienai pavēstīja, ka "notikusi muitas posteņu inspekcija, lai pārbaudītu daudzo pierobežas iedzīvotāju sūdzību patiesīgumu par muitnieku izdarībām: pēc pēdējiem uzbrukumiem muitnieki sākuši stipri dzert, dažviet notiekot bezjēdzīga šaudīšanās". Kā zināms, šie OMON uzbrukumi bija tikai ziediņi – 31. jūlijā Lietuvā Medininku muitas punktā septiņi muitnieki tika nošauti.
"Neatkarīgi no tā, vai apstiprināsies versija par Maskavas grupējumu savstarpējo attiecību kārtošanu uz Baltijas rēķina vai versija par PSRS vadītāju vienoto impērisko nostāju Baltijas jautājumā, šai politikai ir un būs viens apzīmējums: noziedzīga," raksta sākumā minētajā 25. maija komentārā secināja Diena. "Agri vai vēlu tiesas priekšā būs jāstājas gan tās izpildītājiem, gan plānotājiem. Un mums nav šaubu, ka spriedums būs bargs. Jūs, B. Pugo, mēs pieprasīsim tiesāt Latvijā." Spriedums Pugo patiešām nāca tajā pašā vasarā un bija bargs, tikai to izpildījis esot viņš pats
hmmm