Laba subkultūra ir labāka par sliktu kultūru – šī bija viena no Andra Freidenfelda atziņām pirms 30 gadiem, kad viņš kopā ar Juri Garjānu bija 1993. gada 13. februāra SestDienas salona viesis. Tobrīd Andris un Juris bija raidījuma Pirmā prognoze veidotāji un intervijā daudz runāja par to, kādi viņi varētu izskatīties un ko darīt vecuma galā. Vecumdienu iztēlošanās, kā zināms, ir atsevišķs fantāzijas literatūras žanrs, jo ikviens, kuram laimējies nodzīvot līdz vecumdienām, jums apliecinās, ka veca cilvēka pašsajūta un daudzas citas sajūtas, atskaitot nemainīgo "es", ļoti atšķiras no viņu jaunības iedomām par jušanos vecumdienās. Labi, šodien Fredi un Juri saukt par veciem vēl pāragri, abi vēl aktīvi darbojas – Juris ar diviem lauku večiem Dzintri un Mārci, Fredis ar radio un mūziku. Tomēr 30 gadu ir cienījams laikposms, lai jau drīkstētu paraudzīties atpakaļ, ko viņi par vecumu un dažām citām lietām domājuši.
"Ko jūs varētu pastāstīt par savām vecumdienām, mēģinot tās saistīt arī ar bērnību," abiem jautāja intervētājs Kaspars Rolšteins.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!