Latvija nav lielākais Baltijas jūras piesārņotājs – pirmajā vietā pēc kopējā piesārņojuma ir Polija, bet otrajā Krievijas Baltijas jūras pilsēta Kaļiņingrada. Polija pēdējos gados, pateicoties Eiropas Savienības investīcijām, gan izveidojusi vairākas ūdens attīrīšanas stacijas, kas ir samazinājušas piesārņojumu un, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, vairs nav lielākais piesārņotājs. Turpretī Kaļiņingradā, neskatoties uz vairāku valstu investīcijām, ūdens attīrīšanas iekārta nav modernizēta, uzlabojumi tiek atlikti. NEFCO gan atzīst, ka pilsētas apkārtnē izveidotas vairākas mazākas ūdens attīrīšanas iekārtas.
Savukart Baltkrievijā veikti pētījumi, lai noskaidroju kādas būtu nepieciešamās investīcijas, lai panāktu piesārņojuma samazināšanu, un secināts - lai sasniegtu Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas jeb Helsinku komisijas (HELCOM) nosacījumus, nepieciešami gandrīz 70 miljoni eiro. Taču minimums ir 18 miljoni eiro. Mērķis ir samazināt slāpekļa piesārņojumu par 367 tonnām gadā, bet fosfora - par 176 tonnām.
Baltijas jūrā katru gadu ieplūst 30 000 tonnas fosfora, bet jūras gultnē jau ir uzkrājies milzīgs daudzums fosfora, un katru gadu no gultnes ūdenī nokļūst 100 000 tonnu.