Cērtot eglīti, jāievēro, ka tās celma caurmērs jeb diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem, bet eglītes augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Eglīte jāzāģē līdz ar zemi, lai novērstu iespēju, ka uz augstā celma var savainoties meža dzīvnieki.
Eglītes atļauts cirst un zāģēt uz stigām, meža ceļu malās, grāvmalās, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem un zem elektrolīnijām.
Eglīti nedrīkst cirst privātā mežā, publiskā dabas parkā, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas informatīvajās zīmēs atzīmēta ar ozollapu. Tāpat eglītes aizliegts cirsts jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.
Valsts meži atrodas visā Latvijas teritorijā starp daudziem privātajiem, pašvaldību un citu īpašnieku mežiem, tāpēc, lai nerastos konflikti, LVM aicina pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs, apjautājoties par to mežsaimniecībās vai Valsts meža dienesta mežniecībās. Valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc LVM izvietotajām dzeltenajām zīmēm ceļu malās. Arī robežstigu zīmes norāda uz valsts mežu teritorijām. Pirms došanās uz mežu valsts mežu teritoriju var apskatīt vietnē mammadabakarte.lv.
Arvien iecienītākas kļūst Ziemassvētku eglītes podiņos. LVM kokaudzētavās var izvēlēties dažāda augstuma un veida egles: neliela piramīda, ligzdiņa, eglīte ar savdabīgu skraju vainagu, kurā būs daudz vietas rotājumiem vai, piemēram, eglīte ar blīvu vainagu, kuru rotāt ar smalkākiem rotājumiem.
Tāpat LVM atgādina, ka pēc svētkiem eglītes zarus var izmantot, lai apsegtu rozes, vai gadījumā, ja tās zari ir nobiruši no skujām, izmantot kā balstu puķuzirņiem. Arī pilsētā par eglīti var parūpēties, piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure.