Līdz ar šī likumprojekta nonākšanu Saeimā plānots atdzīvināt pašvaldību referendumu ideju, kas atvilktnē snauž jau otro parlamenta sasaukumu.
Pāragras cīņas
Pēc piecus mēnešus ilgas saskaņošanas valdība šoceturtdien beidzot plānojusi skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegto Pašvaldību likumprojektu, kurā būtiskākais jauninājums ir par iedzīvotāju padomēm. To izveidi pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma paredz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas likums. Levits un arī koalīciju veidojošā Nacionālā apvienība (NA) uzstāja, lai padomes vēlētu paši iedzīvotāji, bet VARAM sākotnējā versija, kas septembrī tika nodota publiskajai apspriešanai, paredzēja, ka tās iecels pašvaldības dome. Politiķu (ne tikai koalīcijas) vidū gan valdīja skepse pret tiešām vēlēšanām, un vēl janvārī Diena rakstīja, ka pret tā dēvēto nulles līmeni kategoriski iebilst KPV LV frakcija.
Tāpat jāatgādina par Levita 1. februāra vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kurā prezidents vēlreiz aicināja jaunajā Pašvaldību likumā paredzēt demokrātiski vēlētus vietējo kopienu pārstāvjus pagastu un mazpilsētu iedzīvotāju padomēs. "Bija publiska prezidenta vēstule, koalīcijā bija gara diskusija par šo jautājumu, mēģinājām atrast risinājumu, lai prezidenta modelis paliktu dzīvs un arī princips tiktu ievērots," pozīcijas maiņu Dienai skaidro pašvaldību ministra padomnieks Madars Lasmanis (LA). Viņaprāt, līdzšinējās diskusijas koalīcijas partneru vidū bija "nevajadzīgas cīņas", jo galvenās debates būs Saeimā. Šī, visticamāk, nebūs likumprojekta galīgā redakcija. Var prognozēt, ka likumprojektam būs daudz priekšlikumu un Saeimā to vētīs vismaz 8–10 mēnešus.
Divas barjeras
Tas gan nenozīmē, ka padomes būs jāveido visos 497 pagastos un 76 pilsētās. Pēc NA priekšlikuma piedāvāts noteikt, ka padome nav jāveido novada administratīvajā centrā un valstspilsētā, bet tāda ir nepieciešama pagastos un pilsētās, kur attiecīgā gada 1. janvārī ir virs 1500 deklarēto iedzīvotāju. "Tādi pagasti ir robežās starp 150 un 200. Tas ir pat mazāk nekā puse no pašvaldību pagastiem, kur šāda kārtība varētu būt obligāta," paskaidro Lasmanis. Ja ir mazāk iedzīvotāju, šādu padomi var izveidot, bet tā nav obligāta. Tāpat rosināts noteikt, ka vēlēšanās jeb iedzīvotāju kopsapulcē jāpiedalās vismaz 10% balsotāju. Savākt pagastā uz vienu notikumu vismaz 150 cilvēku būs "diezgan liels izaicinājums pašvaldībai", atzīst ministra padomnieks, aicinot šai barjerai pašlaik nepievērst pārāk lielu uzmanību, jo par to Saeimā vēl būs diskusijas.
Plānots, ka padomes pilnvaru termiņš būs četri gadi. Tajās vietās, kur ir mazāk nekā 1500 iedzīvotāju, padomē jāievēlē pieci locekļi, bet tur, kur ir vairāk par 1500 iedzīvotājiem, – no pieciem līdz septiņiem pārstāvjiem. Būtiski, ka par padomes locekli nedrīkstēs būt domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, teritoriālās pārvaldes vadītājs vai viņa vietnieks, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis. Paredzēts, ka kandidātu var izvirzīt ne mazāk kā 10 pilngadīgi ES pilsoņi, kuriem konkrētajā teritorijā ir nekustamais īpašums vai reģistrēta dzīvesvieta.
Likumprojekts arī detalizēti nosaka vēlēšanu norisi un padomes darba organizāciju. Plānots, ka padomi ar vēlēšanu zīmēm aizklātā balsojumā ievēlēs iedzīvotāju kopsapulcē, vēlēšanas notiks sestdienā un pirms balsojuma kandidātiem būs tiesības uzstāties piecas minūtes. Balsošana noritēs vienu stundu (var izsludināt pārtraukumu vai pagarināt balsošanas ilgumu). Vēlēšanu izmaksas segs no pašvaldības budžeta. Padomē tiks ievēlēti tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja divi vai vairāki kandidāti būs ieguvuši vienādu balsu skaitu, viņi sarindojami vēlēšanu zīmē norādītajā secībā. Taču, ja vēlēšanām nebūs reģistrējušies vismaz 10% balsotāju, dome divu nedēļu laikā ievēlēs padomi no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem.
Atdzīvinās referendumus
Likumprojektu paredzēts skatīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur jau otro sasaukumu pēc kārtas starp otro un trešo lasījumu atrodas pašvaldību referendumu likumprojekts. Politiķi bija vienojušies, ka šo ideju virzīs vienlaikus ar jauno Pašvaldību likumu, lai vienīgais instruments iedzīvotāju rokās, ko var izmantot, ja pašvaldībā kaut kas nepatīk, ir domes atlaišana. "Tagad piedāvājam vairākus instrumentus – var darboties iedzīvotāju padomē, var savākt kolektīvo iesniegumu, var piedalīties līdzdalības budžeta īstenošanā. Un, ja visi šie trīs instrumenti iedzīvotājam nesniedz gandarījumu par pašvaldības darbu, ir pamats diskutēt par domes atstādināšanu," stāsta Lasmanis.
Pamatīgas diskusijas Pašvaldību likumprojekta izskatīšanas laikā paredzamas par izpilddirektora pilnvaru termiņa ierobežojumu.