Sūdzības iesniedzējs Ints Veiss kopš 2005.gada dzīvojis kopā ar kādu sievieti, kurai 2006.gadā piedzimis bērns. Pāris nav bijis precējies, un sieviete atteikusies reģistrēt Veisu kā sava bērna tēvu. No 2007.gada viņa vairs nav ļāvusi vīrietim bērnu redzēt, liecina lietas materiāli.
Kad Veiss uzzinājis, ka bērnu kā savu piereģistrējis kāds cits vīrietis, viņš vērsies tiesā paternitātes apstrīdēšanai. Lieta nokļuva līdz Augstākās tiesas Senātam, un vien 2010.gadā paternitātes tests pierādījis, ka varbūtība, ka vīrietis ir bērna bioloģiskais tēvs, ir 99,9999141%. Tomēr 2012.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka, lai gan Veisam bija tiesības apstrīdēt paternitāti, bērna reģistrēšana uz viņa vārda būtu pretrunā ar bērna interesēm.
Šajā laikā vīrietis, kas bērnu bija reģistrējis uz sava vārda, jau bija precējies ar citu sievieti, un ar bērna māti un bērnu kopā vairs nedzīvoja. Pamatojoties uz šo informāciju, Veiss atkārtoti sācis tiesvedību, kas vēl turpinās.
ECT, kas spriedumu lietā pasludinās 28.janvārī, vīrietis sūdzas, ka lietas izskatīšana ir pārāk ilga, tiesas procedūrās bijuši trūkumi, bet tiesvedības rezultātā aizskartas viņa tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.