Revīzijā uzmanība pievērsta nekustamo īpašumu pārdošanas praksei, proti, 2012.gadā ir pārdoti divi vērtīgi nekustamie īpašumi Jūrmalā - biroja telpas Jomas ielā 46 un zemes īpašumu Pilsoņu ielā 12, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Pamatojums īpašumu pārdošanai bija augstās uzturēšanas izmaksas. Abos gadījumos šie īpašumi ir pārdoti izsolē vien par pusi no cenas, kāda sākotnēji noteikta. Vēlākās darbības ar vismaz vienu no nekustamajiem īpašumiem liecina, ka vairāku īpašnieku maiņas rezultātā īpašuma pārdošanas cena nepilna gada laikā sasniegusi faktisko tirgus cenu, divas reizes pārsniedzot to, par kādu īpašums sākotnēji tika pārdots. Tādējādi valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā miljonu eiro. Valsts kontrole arī vērš uzmanību, ka īpašumu pārdošana ir pretrunā ar Ministru kabinetā lemto, ka šie īpašumi ir izmantojami kā aģentūras kredītsaistību nodrošinājums.
Valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, secinājuši revidenti.
Pārmetumi tiek veltīti arī Tieslietu ministrijai, kas, piekrītot īpašumu pārdošanai, liecinot, ka īpašumi tieslietu nozarei nav vajadzīgi. Saistībā ar šo gadījumu Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar rosinājumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajos darījumos.
Konstatēts arī, ka vairāk nekā puse Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli, turklāt zaudējumi tiek segti uz valsts iestāžu, tātad arī uz valsts budžeta rēķina, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Revidenti konstatējuši, ka 67% Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli, turklāt atsevišķos gadījumos uzturēšanas izmaksas līdz 60% pārsniedz iekasētās nomas maksas. Savukārt zaudējumi tiek segti, nosakot nepamatoti augstu nomas maksu atlikušajai trešdaļai objektu.
Ņemot vērā, ka nomnieki pārsvarā ir valsts iestādes un 95% no Tiesu namu aģentūras ienākumiem ir no valsts budžeta, veidojas nosacīts savienoto trauku princips - zaudējumus, kādus valsts cieš, pārmaksājot nomu vienos objektos, sedz ieguvumi no nepamatoti zemas nomas maksas citos. Valsts kontrole uzsver, ka šādas šķērssubsīdijas nav pieļaujamas, jo šāda prakse nav vērsta uz valsts ilgtermiņa ieguvumiem no namu apsaimniekošanas.
Lai situāciju mainītu, Valsts kontrole iesaka uzlabot nerentablo objektu ienesīgumu gan veicot ieguldījumus, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas, gan arī izvērtējot un nosakot pamatotu nomas maksu.
Vienlaikus gan Valsts kontrole norāda uz pozitīvām pazīmēm Tiesu namu aģentūras darbībā, proti, ir vērojami sasniegumi iekšējās kontroles sistēmā attiecībā uz jomām, kuras ir problemātiskas citās kapitālsabiedrībās, - līdzekļu izlietojuma pamatotība, iepirkuma procedūras, transporta izmantošanas pamatojuma dokumentācija un citas.