"Mēs esam izskatījuši un iepazinušies ar Valda Dombrovska pagājušajā nedēļā parakstītā līguma nosacījumiem, taču ir ļoti svarīgi saprast, kā tie darbosies kontekstā ar jau pastāvošo Latvijas likumdošanu, kādu ietekmi atstās uz Latvijas kredītreitingu, kā arī to, kādas tam būs sekas šī un nākamā gada valsts budžeta kontekstā," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
R.Zīle uzskata, ka premjera parakstītais līgums ir jāvērtē kontekstā ar eirozonas dalībvalstu un kandidātvalstu fiskālo politiku regulējošo Stabilitātes un izaugsmes paktu, pērn pieņemto tā saukto ES ekonomiskās pārvaldības "sešpaku", kurā ietilpst piecas regulas un viena direktīva, kā arī topošo "divpaku" - divas jaunas regulas, un līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi.
Jaunā līguma nosacījumi nedrīkstētu nonākt pretrunā ar šiem dokumentiem. Pēc R.Zīles domām, ar finanšu ministru būtu jāapspriež arī jautājums par tā saukto strukturālā budžeta deficīta, kas ir jauns jēdziens, aprēķināšanas metodiku un tā iespējamajiem lielumiem šī un nākamā gada valsts budžetos.
Plānots, ka ES starpvalstu līgums par stingrāku fiskālo disciplīnu palīdzēs vairot stabilitāti ES un fiskālo jautājumu koordināciju starp dalībvalstīm, ļaus novērst valstu parādu krīzes atkārtošanos, kā arī vairos uzticību starp ES dalībvalstīm, kas ir politiski svarīgi.