Sākotnēji, lai īstenotu mērķi samazināt alkohola lietošanas izplatību, VM vēlējusies panākt aizliegumu alkoholisko dzērienu reklāmās piedalīties sportistiem, māksliniekiem un citiem sabiedrībā un jauniešu vidū populāriem cilvēkiem, bet diskusijās tika konstatēts, ka tā būtu atsevišķu profesiju diskriminācija.
Grozījumi arī nosaka aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus, tai skaitā izpārdošanas, vienlaikus paredzot, ka alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus varēs reklamēt tikai nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai vietā, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama individuāli, apkalpojot katru pircēju, un šajās zonās varēs izvietot tādus reklāmas materiālus, kuri nav paredzēti tālākai izplatīšanai.
2012.gadā viens Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 15 gadiem patērēja 10,3 litrus absolūtā alkohola, kas ir par 0,2 litriem vairāk nekā 2011.gadā.
Kā rāda 2010.gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati, pēdējā gada laikā alkoholiskos dzērienus kopumā lietojuši 87,7% vīriešu un 81,3% sieviešu. Vislielākais alkoholisko dzērienu lietotāju īpatsvars gan vīriešiem, gan sievietēm ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.
"Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām" liecina, ka kopumā Latvijas skolēnu alkohola lietošanas rādītāji salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm vērtējami kā vidēji augsti,. Dzīves laikā vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši 96% jaunieši vecumā no 15 līdz 16 gadiem, bet vidējais ES valstu rādītājs ir 87%. Šie alkohola izplatības rādītāji virs 95% ir tikai Čehijā un Latvijā. 84% jauniešu uzskata, ka alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami.
Dažādus alkoholiskos dzērienus līdz 13 gadu vecumam bija pamēģinājuši 79% jauniešu, kas ir augstākais rādītājs starp pētījuma dalībvalstīm 2011.gadā. Salīdzinājumam Igaunijā - 76%, Bulgārijā - 73%, Slovēnijā - 71%, Čehijā - 70%.