VMD: Latvijā nākotnē sagaidāms lāču populācijas pieaugums

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Latvijas Biškopības biedrības pausto, pēdējos gados lāči Latvijā parādās aizvien biežāk un sāk šeit apmesties uz dzīvi. Bieži un plašā teritorijā ne tikai pierobežā, bet arī iekšzemē lāči sākuši postīt Latvijas bišu dravas.

VMD aģentūrai LETA atzina, ka pēdējos gados Latvijā lāčus var sastapt biežāk, un pēc ekspertu vērtējuma Latvijā uzturas apmēram 20-50 lāču.

"Sagaidāms, ka Latvijā lāču paliks arvien vairāk, jo Igaunijā līdz nesenam laikam tikusi mērķtiecīgi veicināta lāču populācijas izplatība dienvidu virzienā," pauda dienestā.

Komentējot biškopju bažas par brūno lāču populācijas plešanos Latvijā un valsts uzstādījumu to skaitu neierobežot, kamēr postījumi bišu dravās pieaug, VMD atgādināja, ka lāču populācija ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, jo brūnais lācis Latvijā ir aizsargājama un nemedījama suga. VMD biškopjiem var rekomendēt vienīgi veikt preventīvos aizsardzības pasākumus bišu dravās.

Arī Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA atzina, ka lāču populāciju nevajadzētu ierobežot, jo brūnais lācis Latvijā ir aizsargājama suga. Taču valstiski vajadzētu kompensēt lāču nodarītos postījumus biškopjiem.

"Šogad lāči atkal turpina postīt dravas Limbažu pusē un citur, lai gan par pagājušo gadu vēl nav samaksātas kompensācijas. Tas man šķiet galīgi aplami. Ja valsts politika nosaka lāčus aizsargāt un valsts apņēmusi lāču postījumu dēļ radītos zaudējumus kompensēt, tad apņemšanos vajadzētu pildīt," sacīja Krauze, norādot, ka problēma tikai saasināsies, bet valstij atbalstam naudas nav.

Viņš teica, ka biškopji iespēju robežās veic preventīvos pasākumus stropu aizsardzībai pret ķepaiņiem, taču ar to bieži vien nepietiek.

Latvijai būtu jāpārņem citu valstu prakse, piemēram, Igaunijas vai Somijas, kur biškopjiem tiek subsidēta elektrisko ganu būvniecība, lai lācis nepiekļūst stropam. Tāpat jārod līdzekļi lāču postījumu rezultātā nodarīto zaudējumu kompensācijai biškopjiem.

LETA jau ziņoja, ka šogad vienā no biškopja un keramiķa Arņa Preisa dravas novietnēm Liepupē, Lembužu ciemā 400 metru attālumā no jūras lācis vienu stropu apgāzis, bet otra bišu saime ir pilnībā izpostīta. Preiss aprēķinājis, ka, nopostot vienu bišu saimi, viņam radīti vismaz 350 eiro zaudējumi, ja ieskaita ieņēmumus no medus, kas tagad netiks gūti.

Preiss pauda, ka sazinājies ar citiem biškopjiem, kuru dravās lāči iepriekš nodarījuši postījumus un no kolēģu pieredzes sapratis, ka valsts birokrātiskās kārtības dēļ nelūgs valstij kompensēt nodarīto kaitējumu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai novērtētu lāča nodarīto postījumu apmēru, cietušajam biškopim uz novietni ir jāizsauc piecu valsts institūciju speciālisti un jānodrošina, ka izpostītās vietas saglabāšana nemainīgā stāvoklī, kamēr visu institūciju pārstāvji būs ieradušies un padarījuši savu darbu. Turklāt valsts budžetā pērn pietrūcis naudas šim mērķim un biškopji vēl šogad gaidot kompensāciju par pagājušā gada postījumiem, atzinis Preiss.

Viņš nolēmis ietaupīt valstij naudu, neaicinot daudzos speciālistus uz savu dravu, jo par vienu nopostīto bišu saimi izmaksā 120 eiro, kamēr ierēdņu ierašanās un darba stundas - krietni dārgāk. Biškopja ieskatā postījumu novērtējumu varētu veikt arī policists, konstatējot postījumu faktu.