Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.
Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve aģentūrai LETA skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.
Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.
"Līdz ar to zemenes siltumnīcās noražoja ātrāk," piebilda agronoms.
Tāpat viņš atzina, ka patlaban "Augusta zemenes" par pieprasījumu pēc zemenēm sūdzēties nevar. Dzērve novērojis, ka nereti pircēji mēro lielu attālumu, lai iegādātos uzņēmuma audzēto produkciju un Latvijas pircējs ir lojāls vietējai ogai.
Tikmēr zemeņu cenu jomā Dzērve atzīmēja, ka, lai arī grūti definēt šī gada zemeņu cenu, tā ir augstāka par pagājušo gadu, jo šogad audzētājiem jāpārvar lielāki šķēršļi, lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju.
Viņš pieļauj, ka šogad vidējā cena zemenēm varētu būt no četriem līdz sešiem eiro kilogramā.
Līdztekus Dzērve piebilda, ka šo gadu ir ļoti grūti salīdzināt ar pagājušo. "Es 2023.gadu dēvēju par "bada gadu", jo tas ietekmē un ietekmēs pilnīgi visus," komentēja Dzērve, iestarpinot, ka patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, kamēr rudenī to izjutīs arī pircēju maki.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) biroja vadītāja Renāte Kajaka aģentūrai LETA norādīja, ka situācija jāvērtē katrā reģionā un saimniecībā atsevišķi.
"Zemenēm vispār viss ir lokāli," sacīja Kajaka, skaidrojot, ka dārzos, kuros nav laistīšanas sistēmas, zemenes izkalst, kamēr saimniecībās, kurās ir ierīkotas laistīšanas sistēmas, raža esot. Viņa piebilda, ka zemeņu stādi apsaluši, piemēram Ziemeļvidzemē.
Vaicāta par iedzīvotāju vēlmi pašiem lasīt zemenes audzētāju saimniecībās, Kajaka norādīja, ka šāda prakse arī patlaban ir aktīva. "Vienmēr būs cilvēki, kas skatās tikai uz cenu, un cilvēki, kas vēlas tieši vietējo," minēja LAA pārstāve.
Tāpat viņa atzīmēja, ka šosezon Latvijas lauka zemenes varētu maksāt četru līdz septiņu eiro robežās, jo tirgus sala un sausuma dēļ piesātināts.
Arī SIA "Mālpils zemenes" pārstāvji aģentūrai LETA apstiprināja, ka pavasara sals un salna ir būtiski samazinājusi gaidīto ražu. Tāpat ražu ietekmējis sausums.
Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lietus tikai nedaudz varētu palielināt ražu un kopumā nav paredzams vai gaidāmie nokrišņi būs pietiekami, lai ietekmētu ražas apjomu. "Mālpils zemenes" pārstāvji norādīja, ka savus stādījumus laista katru dienu.
Taujāti par iespējamo platību samazināšanu, "Mālpils zemenes" pārstāvji pauda, ka, tā kā zemeņu ražas novākšana joprojām ir roku darbs un audzētāju nespēja piesaistīt darbiniekus spiež samazināt platības. Patlaban gan uzņēmumam vēl izdodas piesaistīt lasītājus un par platību samazināšanu domāts netiek.
Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā, ka šogad raža ir būtiski samazinājusies, piedāvājums nepārsniedz pieprasījumu. Vienlaikus ražas apmērs ietekmē arī cenu, kas, ņemot vērā tās apmērus, šogad pieaugusi, skaidroja "Mālpils zemenes" pārstāvji.
Komentējot tirgotāju perspektīvu, Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems aģentūrai LETA pauda, ka pieprasījums pēc zemenēm Latvijā ir nemainīgi augsts.
Viņš novērojis, ka zemeņu audzētāji platības nedaudz samazina, kā arī ir uzņēmumi, kas pāriet uz citu kultūru audzēšanu, jo ir lielas problēmas ar darbaspēka piesaisti zemeņu lasīšanā. Tāpat novērota prakse, kad uzņēmumu laukos klients pats sev salasa zemenes un daļu atstāj īpašniekam.
Taujāts par cenām, Jaunzems sacīja, ka tās vidēji augušas par 1,5 eiro par kilogramu, kas ir augstāka, par, piemēram, importēto zemeņu cenu no Polija. Ja patlaban Latvijā audzēto zemeņu vairumtirdzniecības cena ir no četriem līdz pieciem eiro par kilogramu, tas Polijas zemeņu cena par kilogramu svārstās 3,5 - 4,5 eiro apmērā.
LADTA vadītājs arī minēja, ka Latvijā šogad pirmās lauka zemes novāktas 17 jūnijā, savukārt siltumnīcās audzēto zemeņu tirdzniecība notiek jau no aprīļa. Siltumnīcās un tuneļos audzēto zemeņu cena par kilogramu svārstās no 15 līdz 20 eiro par kilogramu.
"No februāra līdz Jāņiem pie mums ir Grieķijas zemenes, bet poļu raža no jūnija līdz oktobrim, atkarībā no šķirnes," atgādināja Jaunzems.
Tāpat viņš skaidroja, ka katrai zemenei savs pircējs - ja plānots gatavot ievārījumu, tad der lauka zemene, kas var būt saspiedušās un ko tirgo no lielām kastēm, bet, ja nepieciešamas zemenes dekoriem vai citām vajadzībām, kurās svarīgs ir zemeņu izskats, tad pircēji iegādājas tuneļos audzētās zemenes, kas ir dārgākas.
Tuneļos audzētās zemenes visbiežāk iegādājas restorāni un veikali.
Kopumā Jaunzems secināja, ka ražas novākšanas problēmas ietekmē produkcijas cenu, vienlaikus ar vietējām zemenēm pieprasījumu pēc tām nosegt nevar. Viņš norādīja, ka pārsvarā visi tirgotāji ir jau iepriekš noslēgusi vienošanos ar audzētājiem par ražas apjoma iegādi, tāpēc zemnieki audzē konkrētām prasībām, konkrētām tirgotājam.