Pēc Krievijas atbildes sankcijām ES zemniekiem un pārtikas ražotājiem atbalsts tika solīts teju no visiem - gan Briseles, gan nacionālo valstu valdībām. Tomēr solījumi nav mazinājuši satraukumu noieta tirgos - zemnieki uzskata, ka tajos sākusies īsta panika.
"Ja skatāmies uz Briseli, tad tur pēdējā laikā runā tikai par dārzeņiem. Mums ir arī citas problēmas: gaļa, piens. Ja raugāmies uz Lietuvu, tad mēs esam problēmas augšgalā, "saka Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejus Stančks.
Dārzeņu audzētāji, pateicoties Dienvideiropas valstu spēcīgajam lobijam, kompensācijas jau saņēmuši. Tikmēr Eiropas kopējais piena eksports uz Krieviju veidojis vien dažus procentus. Tiesa, Baltijas valstīs šie skaitļi ir ievērojami augstāki un arī situācija ir vissmagākā.
"Lai arī mēs neredzam tiešu ietekmi uz tirgu, pēc [Krievijas] aizlieguma noteikšanas piena iepirkuma cenas krīt. Apmēram trešdaļa mūsu jēlpiena tiek eksportēta uz Lietuvu, bet šīs valsts rūpnīcas ir ļoti atkarīgas no Krievijas, tādējādi embargo piemērošana ietekmēja arī mūsu piena tirgu," norāda Igaunijas Zemkopības un uzņēmējdarbības kameras priekšsēdētājs Rūmets Sormuss.
Vēl smagāka situācija ir pašā Lietuvā, kur, pēc Stančkus, stāstītā, ražotāji piena piegādātājiem drīzāk maksās mazāk, nekā samazinās produktu cenas. Līdzīgi ir arī Latvijā.
"Šķiet, ka pārstrādātāji pārāk strauji nometuši cenu un to ir grūti tagad izsvērt - vai tā ir realitāte vai tā ir arī mazliet histērija, kas ir uztaisīta," uzskata Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. "Latvijā un Lietuvā [piena iepirkuma] cena ir viszemākā Eiropā. Pārējās valstīs, kur arī ietekme būs, cena tik zema nav bijusi. Tas nozīmē, ka saviem produktiem mēs neesam atraduši pašus labākos noieta tirgus, neesam atraduši tos produktus, kurus varētu pārdot pasaulei dārgi; jautājums ir arī par to, cik efektīva ir pati pārstrāde."
Zemnieki uzskata, ka tirgus stabilizēšanā nepieciešams plašāks ES atbalsts. Baltijas valstu zemnieku organizācijas piektdienas tikšanās laikā Rīgā nolēmušas sūtīt vēstuli Eiropas komisijai, lai lūgtu finansējumu jaunu noieta tirgus meklēšanai, intervences veikšanai piena nozarē, paaugstinātu piena iepirkuma cenu, kā arī atcelt soda naudu par pārsniegtajām piena kvotām.
Tiesa, uz ātru eksporta tirgu atrašanu necer ne zemnieki, ne ražotāji. Šādos apstākļos gan aktīvāks darbs norit arī pie tirgu apguves, kam līdz šim bijusi pievērsta mazāka uzmanība, piemēram, plašajam Ķīnas tirgum vai ES sniegtās humanitārās palīdzības pārtikas iepirkumiem.