Zīds: pāreja tikai uz maksas augstāko izglītību padziļinās krīzi izglītībā

Stratēģiskās analīzes komisija nekur nav parādījusi aprēķinus un motivāciju, to nav prezentējuši. Tā ir tāda pati ideja, kā attiekties no pensijām. Liekas, ka tā varētu būt absurda ideja. To uzreiz ieviest nevarēs, jo ir jāsaista kopā ar ekonomisko situāciju un valsts attīstību. Atteikšanās no budžeta vietām “neiet” kopā kaut vai ar Latvijas nacionālās attīstības plānu 2020. – 2030.gadam,"  vērtē O. Zīds. VL!/TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks: "Ideja nav slikta, bet ir būtiski jāpapildina. Cilvēkam, kurš ņēmis kredītu no valsts, būtu jāstrādā sabiedriski nozīmīgā vietā, kas dod kopīgu labumu. Tādējādi valsts nosedz kredītu. Pašlaik problēma ir, ka budžeta vietu studenti aizbrauc uz ārzemēm un liek zināšanas lietā  tur. Ja valsts iegulda resursus, tai vajadzētu kaut ko saņemt atpakaļ. Manuprāt, būtu pareizi, ka cilvēks paliek Latvijā, strādā valsts labā, un viņam nevajag kredītu atmaksāt. Nebūs īsti laba pieeja, ja dzēsīs tiem, kuri strādā maznodrošinātu darbu. Nepieciešami aprēķini, vai šī ideja strādās, ko iegūs studējošie un valsts.""Es noteikti šo ideju – atteikties no budžeta vietām – neatbalstu. Arī pats Roberts Ķīlis atzīmē, ka tas prasa lielus ieguldījumus. Tas absolūti nav reāli, līdz 2013.gadam budžetā atrast tik lielu summas. Stratēģiskās analīzes komisija dzīvo kaut kādā citā pasaulē, nodarbojas ar teorijām. Ja valsts ir ieinteresēta, lai jaunie cilvēki iegūtu izglītību Latvijā, nevis brauktu prom, tad atteikties no budžeta vietām nedrīkst. Kredīti ir laba lieta, taču ir vesela virkne Eiropas Savienības valstu, kurās bez maksas var iegūt izglītību, tad diez vai būs daudz tādu, kas gribēs stāties mūsu augstskolās. Tuvākā nākotnē tā būtu milzīga kļūda,' norāda Saskaņas centra deputāts Boriss Cilevičs. "Man ir virkne par un pret šādai situācijas maiņai. Ir precīzi jādefinē, kas ir nepieņemami un kādi būtu ieguvumi. Valsts ilgstoši iegulda lielus līdzekļus jaunu cilvēku izglītošanā un pēc tam šie jaunie cilvēki aizbrauc no valsts vai aiziet pavisam citā sfērā strādāt. Tik finansiāli kritiskā situācijā, kādā ir Latvija, no viņiem nav atdeves. No tāda viedokļa tas spiestu atbildīgāk pārdomāt savu izvēli šajā ārkārtīgi mainīgajā pasaulē. No otras puses, apšaubāmi būtu prasīt, lai 19 gadus vecs jaunietis spētu paredzēt, kas notiks pēc pieciem gadiem. Izglītība ir globāla lieta, jābūt laikam to pārrunāt un tas noteikti nav izdarāms uz sitienu, gada laikā,” uzskata Vienotības deputāte Ingūna Rībena.Jau vēstījā, ka Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis nācis klajā ar priekšlikumu valstij no 2013.gada vairs nefinansēt budžeta vietas, bet visām studijām būtu jābūt par maksu, ar atvieglotiem noteikumiem kreditēties. Piemēram, nebūtu nepieciešams galvotājs un kredītu jāatmaksā brīdī, kas absolvents saņem ienākumus vidējās algas līmenī. Ja 25 gadu laikā kredītu neizdodas atmaksāt, to dzēstu.