Likumprojektu iesnieguši ZZS deputāti Aija Barča, Augusts Brigmanis, Guntis Belēvičs, Andris Bērziņš un Raimonds Bergmanis.
Paredzēts, ka no 2016.gada izdienas pensiju varēs saņemt minēto jomu pedagogi, kas būs sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem un kuri no izdienas pensijas piešķiršanas brīža nestrādās attiecīgajā amatā. Uz izdienas pensiju nebūs tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu.
No visiem pedagogu amatiem speciālās izglītības skolotāji, sporta skolotāji un pirmsskolas izglītības skolotājiem visvairāk būtu nepieciešamas tiesības pieprasīt izdienas pensiju pēc noteikta laika nostrādāšanas. Viņu darbs notiek tiešā kontaktā ar bērniem, kas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un saistīts ar profesionālo spēju zudumu. Tā rezultātā skolotājs nav spējīgs kvalitatīvi strādāt, teikts likumprojekta anotācijā.
Bez tam pedagoga darba apstākļus tieši šajos amatos nav iespējams uzlabot, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo darba specifika - tiešā saskare ar bērniem - paliek. Šo dažādo faktoru ietekmes rezultātā organismā notiek fizioloģiskas un psihoemocionālas izmaiņas, kas noved pie profesionālo iemaņu zuduma. Līdz ar to cieš darba kvalitāte, un bieži šī darbinieku kategorija ir sociāli neaizsargāta tieši pirmspensijas vecumā.
Speciālās izglītības skolotāja darbs ir dziļi specifisks, jo speciālās izglītības iestādēs mācās bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, izteiktiem emocionālās gribas sfēras un uzvedības traucējumiem, ar sarežģītiem, kombinētiem attīstības trūkumiem, kuriem ir nepieciešamas īpašas audzināšanas un apmācības formas. Lielākā daļa no viņiem nav spējīgi patstāvīgi dzīvot, sevi aprūpēt un ir invalīdi no bērnības. Viņiem ir smagi izziņas, darbības, valodas un emocionālās sfēras traucējumi.
Darbs speciālajā izglītības iestādē rada regulāru psihoemocionālu slodzi, kas nereti noved pie profesionālās destrukcijas - pedagoga personības psiholoģiskās struktūras sagraušanas, izjukšanas vai deformēšanas profesionālās darbības procesā, kas savukārt samazina profesionālās darbības produktivitāti, negatīvi ietekmē motivāciju un profesionālo pozīciju. Nereti profesionālās darbības ietekmē pastiprinās personības profesionālā deformācija - profesionālās darbības un individuālo īpašību ietekmē notiekošas profesionāli svarīgu personības kvalitāšu (īpašību, rādītāju) izpausmes līmeņa izmaiņas, tādējādi negatīvi ietekmējot darbības kvalitāti.
Pirmsskolas izglītības skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi - nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni 15, 20 un lielākās bērnu grupās, rēķinoties ar bērnu rīcības neaprēķināmību. Vienlaikus pirmsskolas izglītības skolotājs ir atbildīgs par katra bērna dzīvību, veselību un labsajūtu, kā arī par to, lai bērns tiktu izglītots atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Mūsdienās, kad ikdienā arvien lielāku vietu ieņem dažādas tehnoloģijas, kas nereti iespaido bērnu atkarību no tām, palielinot bērnu agresivitāti un nesavaldību, nākas saskarties ar vecāku subjektīvo viedoklis bērnu audzināšanā un atšķirīgajām prasībām starp pirmsskolas izglītības iestādi un ģimeni. Šīs situācijas nepārtraukti pakļauj lielam stresam skolotājas, kuras cenšas labāk veikt savus pienākumus. Bieži no darba aiziet brīnišķīgas skolotājas ne tikai tāpēc, ka cienījamā vecumā kļūst grūti cilāt, nēsāt, apģērbt un citādi aprūpēt mazos bērnus, zūd kustību ātrums un reakcija, bet arī tāpēc, ka jādzīvo bailēs, bezmiegā par to, kas būs, "ja vairs nevarēšu pavisam", norāda deputāti.
Sporta skolotājs veic ne tikai pedagoga darbu, bet ir arī sportists. Sporta stundās ir ne tikai noteiktas fiziskās prasības skolēniem, bet arī nepieciešams sporta skolotāja personiskais paraugs. Ja skolēna sporta stunda ilgst 40 minūtes, tad skolotājam dienā ir līdz astoņām sporta stundām. Sporta skolotāja darba rezultāts bieži ir atkarīgs no paša fiziskajām spējām, jo skolotājam daudz kas jādara pašam, jādemonstrē vingrinājumu pareiza izpilde. Sporta stundas bieži notiek ārā gan pavasarī, gan rudenī, gan arī ziemā, un arī darba apstākļi ne vienmēr ir atbilstoši darbam.
Sporta skolotāji nereti ir spiesti strādāt arī savās brīvdienās, organizējot sporta sacensības un vasaras treniņu nometnēs vasarā. Lielā psiholoģiskā un fiziskā spriedze vienlaikus daudzos sporta skolotājos rada izdegšanas sindromu, līdz ar to profesionālo iemaņu zudumu un izglītības kvalitātes pazemināšanos. Līdz ar pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu šī problēma arvien saasinās. Ņemot vērā minētos apstākļus, būtu ļoti svarīgi pieņemt likumu, kas sniedz sociālas garantijas darbiniekiem šajās smagajās profesijās, lai valsts novērtētu un atbalstītu šos darbiniekus, kad viņi ir savā darbā izdegoši un vairs nespēj profesionāli kvalitatīvi strādāt, un jūtas neaizsargāti.
Paredzēts, ka no 2016.gada līdz 2019.gadam izdienas pensijas maksāšanas vidējās izmaksas būs pusmiljons eiro gadā.