Runa ir par 1996.gada Komunikāciju aizsardzības akta 230.sadaļu, kas aizsargā interneta uzņēmumus no situācijām, kad jebkurš var iesūdzēt tās tiesā par kaut ko, ko kāds publiskojis, neatkarīgi no tā, vai prasība ir leģitīma vai nav.
Tramps nodēvēja 230.sadaļu par nopietnu draudu nacionālajai drošībai un vēlēšanu integritātei un paziņoja, ka būs spiests uzlikt veto nacionālās aizsardzības likumprojektam, ja 230.sadaļa netiks pilnībā atcelta.
Tramps jau mēnešiem ilgi vēršas pret sociālo mediju uzņēmumiem, apgalvojot, ka tie ir neobjektīvi pret konservatīvajiem.
Oktobrī viņš parakstīja rīkojumu, nosakot, vai izpildvaras iestādēm jālūdz neatkarīgām noteikumu pieņemšanas aģentūrām, tostarp Federālajai komunikāciju komisijai un Federālajai tirdzniecības komisijai izpētīt, vai iespējams piemērot jaunus noteikumus sociālo mediju uzņēmumiem.
Kopš sakāves prezidenta vēlēšanās Tramps ir pārpludinājis sociālos medijus ar nepamatotiem apgalvojumiem par krāpšanos vēlēšanu procesā. Tviteris daudzus no Trampa tvītiem atzīmējis kā, iespējams, nepamatotus.
Trampa draudi uzlikt veto ir vēl viens potenciālais šķērslis ikgadējās aizsardzības politikas pieņemšanai, kas jau aizkavējusies Kongresā, kur izcēlies strīds par Amerikas pilsoņu kara konfederātu virsnieku vārdu izmantošanu militāro bāzu nosaukumos.
Aizsardzības politika, kas ar republikāņu un demokrātu atbalstu ik gadu tiek pieņemta jau 59 gadus, nosaka ASV Aizsardzības ministrijas politiku un ar to saistītos aspektus.