Latvija un Igaunija iecerējušas mainīt Rail Baltica projekta īstenošanas modeli, paplašinot trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail pilnvaras.
Lietuva brīdina, ka sasteigti īstenotas izmaiņas var aizkavēt būvniecības un citus darbus, kā arī var būt nesavienojamas ar Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli nākotnē. Lai nodrošinātu Rail Baltica raitu ekspluatāciju, jāvienojas par sadarbību starp infrastruktūras uzturētājiem Igaunija, Latvijā un Lietuvā, kā arī atbilstoši jāsadala funkcijas starp uzņēmumiem, kas īsteno projektu, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs.
"Galvenais, ko tagad gaidām no saviem partneriem, ir detalizētāka izvērtējuma un rīcības plānu sagatavošana, kas varētu būt pamats, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus un gūtu pārliecību, ka iecerētās izmaiņas nemainīs projekta īstenošanas plānu. Turklāt projekta partneri nav iepazīstinājuši ar reformas plānu, kas garantē, ka tā būtiski neietekmēs projekta īstenošanas termiņus," uzsvēris Narkevičs.
Savas bažas viņš izklāstījis vēstulēs, kuras nosūtījis Latvijas satiksmes ministram Tālim Linkaitam un Igaunijas ekonomikas un sakaru ministram Tāvi Āsam.
Rail Baltica projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.