Varasiestādes vairākos desmitos valstu aizbildinās ar Covid-19 uzliesmojumu, "lai paplašinātu iedzīvotāju izsekošanas pilnvaras un izmantotu tehnoloģijas, kas citkārt tiktu uzskatītas par pārāk agresīvām", teikts ziņojumā.
Tas ir novedis pie kritikas cenzūras un sociālās kontroles tehnoloģiju sistēmu paplašināšanas, norāda organizācija.
"Pandēmija ir paātrinājusi sabiedrības paļaušanos uz digitālajām tehnoloģijām laikā, kad tīmekļa brīvība sarūk," sacīja FH prezidents Maikls Abramovics.
"Bez adekvātām privātuma un likuma varas garantijām šīs tehnoloģijas var viegli tikt pielāgotas politiskām represijām."
FH interneta indeksa pētījumā 100 punktu skalā izvērtētas 65 valstis, un tajā desmito gadu pēc kārtas konstatēta tīmekļa brīvības samazināšanās.
Sesto gadu pēc kārtas sliktākais rezultāts ir Ķīnā.
Ķīnas varasiestādes "apvieno zemo un augsto tehnoloģiju instrumentus, ne tikai lai kontrolētu koronavīrusa uzliesmojumu, bet arī atturētu tīmekļa lietotājus no dalīšanās ar informāciju no neatkarīgiem avotiem un oficiālā naratīva apšaubīšanas".
Globāli ir novērojama tendence virzīties uz Ķīnas parauga "digitālo autoritārismu", kā arī tīmekļa sašķelšanās, katrai valdībai cenšoties noteikt savus ierobežojumus.
Tīmekli lieto 3,8 miljardi cilvēku, bet tikai 20% dzīvo valstīs, kur tīmeklis ir brīvs, 32%, kur tas ir "daļēji brīvs", bet 35% vietās, kur tīmekļa aktivitātes nav brīvas, norāda FH. Pārējie dzīvo valstīs, kas nav 65 izvērtēto valstu vidū.
Situācija pasliktinājusies valstīs, kur varasiestādes uz laiku apturējušas interneta darbību, tādās kā Mjanma, Kirgizstāna un Indija. Tas pats sakāms par Ruandu, kur varasiestādes izmanto "modernas izspiegošanas programmas, lai novērotu un iebiedētu trimdas disidentus".