Teritorijas, kurā nu drīkstēs veikt derīgo izrakteņu ieguvi, platība ir visai iespaidīga - darbus drīkstēs veikt aptuveni trešdaļā no 46 tūkstošus kvadrātkilometru lielā dabas rezervāta. Tiek uzskatīts, ka šajā reģionā ir bagātīgi zelta un citu vērtīgo izrakteņu resursi.
"Šī lēmuma mērķis ir piesaistīt jaunas investīcijas, lai vairotu valsts labklājību, radītu jaunas darba vietas un ienākumus sabiedrībai," paziņojusi Brazīlijas Derīgo izrakteņu un enerģētikas ministrija.
Brazīlijas valdība solījusi, ka darbu gaitā tiks saudzētas īpaši aizsargājamās zonas, taču dabas aizsardzības aktīvisti pauduši bažas par solījumu realizāciju dzīvē.
Pasaules Dabas fonda Brazīlijas nodaļas vadītājs Mauricio Voivodičs brīdinājis, ka zelta un citu izrakteņu ieguve novedīs pie "demogrāfiskā sprādziena, mežu izciršanas, ūdens resursu iznīcināšanas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās".
Pasaules Dabas fonds norāda, ka zelta un kapara ieguves industrijas uzņēmumi īpaši interesējas tieši par rezervāta teritoriju, kas ir aizsargāta. "Ja valdība uzstāj, ka šajās teritorijās jāatļauj derīgo izrakteņu ieguve, nemaz neapspriežot iespējamos dabas aizsardzības risinājumus, tai jārēķinās ar starptautisku sašutumu."
Pret lēmumu iestājas arī politiskā opozīcija. "Tas ir lielākais uzbrukums Amazonei pēdējo 50 gadu laikā," izteicies opozīcijas senators Rendolfs Rodrigess.