Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija. Pēdējās aptaujas rāda, ka Lielbritānijas palikšanas atbalstītājiem ir neliels pārsvars - kopš 15.jūnija veiktās astoņās aptaujās vidējie rādītāji ir tādi, ka 45% balsos par palikšanu ES, pret 44%, bet 11% vēl nav izlēmuši. Tomēr otrdien publicēta 5000 cilvēku aptauja internetā parādīja, ka līdz pat trešdaļai vēlētāju vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.
Pret Lielbritānijas izstāšanos izteikušies visi ES institūciju, ES dalībvalstu un pasaules līderi, savukārt to atbalsta tādi Eiropas populisti kā Nīderlandes parlamenta deputāts no galēji labējās Brīvības partijas (PVV) Gērts Vilderss un Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna.
Palikšanas atbalstītāji uzsvaru liek uz ekonomiskajiem riskiem izstāšanās gadījumā. Trešdien vairāk nekā puses Lielbritānijas lielāko kompāniju vadītāju laikrakstā "The Times" publicēja vēstuli, norādot, ka izstāšanās izraisīs "ekonomisku šoku". Vēstuli parakstījušo 1300 uzņēmumu vadītāju vidū ir arī "Virgin" boss Ričards Brensons un ASV mediju magnāts Maikls Blumbergs.
"Lielbritānijas aiziešana no ES nozīmēs neskaidrību mūsu firmām, mazāku tirdzniecību ar Eiropu un mazāk darbavietu," teikts vēstulē. "Lielbritānijas palikšana ES nozīmēs pretējo: lielāka skaidrība, vairāk tirdzniecības un vairāk darbavietu. Dalība ES nāk par labu biznesam un britu darbavietām. Mazākām firmām un to nodarbinātajiem cilvēkiem ir īpaši pakļauti jebkādam ekonomiskajam šokam, kas varētu sekot balsojumam par izstāšanos."
Tikmēr otrdien tabloīdā "The Sun" 100 mazu uzņēmumu vadītāji aicināja britus balsot par izstāšanos no bloka.
"Šīsdienas ES vairs nav tikai tirdzniecības partneris. Tas ir projekts, kas vērsts uz milzīgas politiskās un ekonomiskās savienības radīšanu," teikts atklātajā vēstulē. "Mēs uzskatām, ka daudzi ES ideāli nav britu biznesa vai britu tautas interesēs. Mazie un vidējie uzņēmumi visu laiku tiek bremzēti nevajadzīgo ES normu un birokrātisma dēļ."
Lielākās debates starp palikšanas un izstāšanās nometnēm notika otrdienas vakarā Londonas Vemblija arēnā, kuras klātienē vēroja aptuveni 6000 cilvēku un tiešraidē demonstrēja raidsabiedrība BBC.
Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai, ES migrācijas politikai un Lielbritānijas suverenitātei.
Londonas jaunais mērs leiborists un musulmanis Sadiks Hans pārmeta "Vote Leave" ("Balso par aiziešanu!") kampaņai naidīguma vairošanu, kad runa ir par imigrāciju.
Viņš sacīja, ka vēlētājiem ceturtdien jāpieņem nozīmīgākais lēmums savas paaudzes laikā, un aicināja britus izdarīt "pozitīvu, patriotisku izvēli palikt ES".
90 minūšu garajās britu raidorganizācijas BBC debatēs piedalījās pa trīs pārstāvjiem no katras nometnes. Viņus vadīja Hans, kurš atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES, un bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons.
Noslēdzot debates, kuru laikā Džonsons un Hans pārmeta viens otram viedokļu mainīšanu vairākos jautājumos, bijušais Londonas mērs paziņoja, ka vēlētājiem izvēle ir skaidra - jāizšķiras starp "Brexit" pretiniekiem, kas "runā tikai par bailēm, un mums, (..) kas runā par cerību".
"Ja mēs nobalsosim par aiziešanu un uzņemsimies kontroli, es uzskatu, ka šī ceturtdiena var kļūt par mūsu valsts neatkarības dienu," paziņoja Džonsons.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons par referenduma rīkošanu paziņoja 20.februārī.