Kopumā veikts tiešām apjomīgs darbs, apkopojot informāciju par koku augšanas blīvumu no vairāk nekā 400 tūkstošiem mežu masīvu visā pasaulē.No 3,04 triljoniem (triljons ir skaitlis ar 12 nullēm) koku lielākā daļa jeb aptuveni 1,39 triljoni aug tropu un subtropu klimata joslās, 0,74 triljoni aug ziemeļu reģionos - subarktiskajā joslā -, bet 0,61 triljons mērenajā klimata joslā. Gaidāms, ka precizētie aprēķini būs pamats daudziem jauniem pētījumiem par planētas bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un klimata pārmaiņām. Pētījuma autors doktors Krouters skaidro, ka jaunie dati par koku daudzumu "nav nedz labas, nedz sliktas ziņas planētai". Tas, ka koku uz Zemes ir vairāk, nekā vecākos aprēķinos norādīts, nenozīmē, ka "būtu atklāti jauni mežu masīvi, kas palīdzētu absorbēt ogļskābo gāzi un ražot skābekli". "Mēs gluži vienkārši esam apkopojuši datus par pašreizējo globālās mežu sistēmas stāvokli, lai citiem pētniekiem, vides speciālistiem un vides politikas izstrādātājiem būtu saprotami un lietojami dati," komentē Krouters, norādot, ka ar mežu izciršanu saistītās klimata pārmaiņas aizvien ir tikpat aktuālas kā līdz šim. Gadā vidēji tiek nocirsti 15 miljardi koku, bet iestādīti vien pieci miljardi. Respektīvi, koku zudums gadā ir aptuveni 0,3% no pašreizējā koku skaita. Pētījuma līdzautors doktors Henrijs Gliks uzsver, ka šķietami niecīgais procents tomēr nav tik nenozīmīgs - izciršanas tempi ir gana strauji, un veselas ekosistēmas tiek iznīcinātas vai pārveidotas mūsu acu priekšā. Pieaugot cilvēku skaitam, aizvien aug arī nepieciešamība palielināt lauksaimniecības ražošanas apjomus, attiecīgi arī nepieciešamība pēc jaunām aramzemju platībām. "Reiz Eiropu teju pilnībā sedza milzīgi mežu masīvi. Tagad lielākā daļa teritorijas ir aramzemes, lauki un pļavas," norāda doktors Krouters. Pētnieki lēš, ka kopš pēdējā ledus laikmeta pirms vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu cilvēce jau varētu būt izcirtusi trīs triljonus koku - tieši tikpat lielu apjomu, kas pašlaik , pēc Jēlas universitātes pētnieku ieskata, aug un zaļo planētas mežu masīvos.Tiesa gan, kā jau noprotams, tik apjomīgs pētījums nav un nevar būt pilnīgs - uz to norādījuši arī vairāki kritiķi. Doktore Natālija Petorelli no Londonas Zoologu biedrības vērš uzmanību uz to, ka dati "uz vietas" galvenokārt iegūti no mežiem Eiropā un Ziemeļamerikā, bet par Ķīnu, Indiju, Austrāliju un Kongo upes sateces baseina reģionu Āfrikā informācija ir nepilnīga. Petorelli tādējādi atgādina, ka šis apjomīgais pētījums "noteikti nav pēdējais un noslēdzošais mēģinājums apkopot datus par koku skaitu uz Zemes".
Jaunā pētījumā noskaidro, cik koku ir uz Zemes
Pētnieki veikuši jaunus aprēķinus par to, cik koku aug uz mūsu planētas. Kā izrādās, jaunais skaitlis - aptuveni trīs triljoni koku jeb 420 koki uz vienu pasaules iedzīvotāju - ir astoņas reizes lielāks nekā agrāk veiktie optimistiskākie aprēķini, vēsta BBC.Jēlas universitātes pētnieku grupa Tomasa Kroutera vadībā aprēķinus veica, kombinējot no satelītuzņēmumiem iegūto informāciju ar uz zemes ievāktiem datiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.