LDF atzīmē, ka ZM turpina uzņemto kursu dažādos veidos pēc iespējas ātri un pēc iespējas plašākai sabiedrībai neatšifrējami palielināt koku ciršanas apjomus Latvijas mežos. Jaunie grozījumi Mežu likumā, ar kuriem mazinās cērtamo koku vecumu, pastiprina ZM cinisko attieksmi pret mežu politiku, vērtē organizācija.
Vēlamies, lai ikviens skaidri saprot - tas būs ciršanas apjomu pieaugums, kas novedīs pie koksnes trūkuma, kā rezultātā 113 600 fiziskajām un juridiskajām personām - meža īpašniekiem, kas likuma grozījumu pamatojumā minēti kā sabiedrības grupa, kuru šie grozījumi ietekmēs pozitīvi, ar laiku būs arvien mazākas meža platības, kas sasniegs ciršanas vecumu, pauž LDF.
Ja šāda politika tiks īstenota, Latvijā vairs nebūs simtgadīgu, vecu mežu, kuru nozīme bioloģiskās daudzveidības un līdz ar to ekosistēmu noturības saglabāšanā ir kritiska, sprieda LDF pārstāve, kuras skatījumā vecu mežu "ieslēgšana" tikai aizsargājamās teritorijās nenodrošinās to ekoloģisko līdzsvaru, kas nepieciešams cilvēku eksistencei. Bažas pastiprina tas, ka šie grozījumi attiecas kā uz privātiem, tā valsts mežiem - pēdējie ir visu iedzīvotāju īpašums, piebilda Brizga-Kalniņa.
LDF atzīmē, ka grozījumos iekļauts priekšlikums, ka "mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā". "Tātad tas ir reāls mēģinājums atcelt vai vājināt prasības, kas noteiktas dabas aizsardzības normatīvos," sprieda Brizga-Kalniņa.
Organizācijas skatījumā, normatīvu izmaiņu procesu raksturo ļoti liels ātrums - ceturtdien parādījās grozījumi, līdz pirmdienai var iesniegt iebildumus, turklāt tikai juridiskas personas, bet sabiedriskā apspriešana grozījumiem novērtēta kā nevajadzīga.
"Grozījumu pamatojumā lielākais uzsvars tiek likts uz klimata pārmaiņām kā eksistenciālu draudu. Ja palūkojamies plašākā kontekstā - Latvijas meži jau pašlaik ir kļuvuši par emisiju avotu, jo tie tiek pārāk intensīvi izcirsti. Klimata mērķus, kas ZM ir kļuvuši tik svarīgi, var sasniegt, padarot mežus par emisiju uzkrājējiem - samazinot mežizstrādi un palielinot aizsargājamo mežu platības," ZM pretēju risinājumu saskata LDF.
"Izskatās, ka ZM ir no apziņas izslēgusi atmiņas par zaudēto Satversmes tiesu, ar kuras lēmumu tika atcelta norma par koku ciršanas caurmēru samazināšanu, kas pēc būtības bija grozījums ar tieši tādiem pašiem mērķiem kā šobrīd," kritiku turpināja Brizga-Kalniņa.
Kā vēstīts, ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.
Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.
Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.
Tāpat plānots noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.
Ministrijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti, jo spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi.
Grozījumu mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, kā arī uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu Eiropas Savienības (ES) pētījumu atziņām, kā arī atbilst vairāku ES valstu praksei, norāda ZM.
Ministrijā atzīmē, ka mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību - tie vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. Savukārt enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.
Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus.
ZM skaidro, ka, dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, tiks ienesti papildu līdzekļi arī valsts budžetā. Tāpat meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantots koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Grozījumus pieņemot, sagaidāms mežizstrādes apmēra palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielu un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktu, kas tiks realizēti eksporta tirgos.
Ministrijā arī prognozē, ka, palielinot mežizstrādes apmērus AS "Latvijas valsts meži", palielinātos dividendēs sadalāmais peļņas apmērs, bet privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi radītu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu apmēru.
Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.
Tāpēc ZM ieskatā, lai mazinātu administratīvo slogu, ir ievācami tikai tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmumu pieņemšanai.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.