Ķīnas ģenerālis no 16. līdz 19.aprīlim plānotās vizītes laikā apmeklēs arī Krievijas kara akadēmiju, apstiprināja Ķīnas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis pulkvedis Taņs Kefei.
Taņs klāstīja, ka abu valstu militārās attiecības attīstās, pastiprinot "stratēģisko komunikāciju, kopīgas mācības un praktisku sadarbību" militārā līmenī.
Tikmēr Ķīnas ārlietu ministrs Cjiņs Gans piektdien apliecināja, ka Pekina nepiegādās Maskavai ieročus, par ko bažījas ASV un citi Rietumu sabiedrotie.
Militārā vara Ķīnā ir koncentrēta valdošās Komunistiskās partijas Militārās komisijas rokās. Komisiju vada Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un divi vicepriekšsēdētāji. Aviācijas inženieris Li par aizsardzības ministru tika iecelts martā. ASV viņam noteikušas sankcijas par to, ka Ķīna iepirka Krievijas iznīcinātājus un pretgaisa raķetes.
Li vizīte apliecina Ķīnas un Krievijas attiecību nostiprināšanos, kas lielā mērā orientēta uz pasaules kārtības maiņu, lai mazinātu ASV un citu Rietumu demokrātiju ietekmi.
Ķīna ir atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir vainojusi ASV un NATO par Maskavas provocēšanu. Pērn vizītes Pekinā laikā Krievijas un Ķīnas prezidenti Vladimirs Putins un Sji izdeva kopīgu paziņojumu par "bezlimita" attiecībām starp abām valstīm.
Pagājušajā mēnesī Maskavu oficiālā vizītē apmeklēja Sji, apliecinot Ķīnas kā vadošās valsts nozīmi divpusējās attiecībās, jo Pekina nodrošina Krievijai politisko aizsegu un ekonomisku atbalstu, kamēr turpinās Maskavas uzsāktais karš pret Ukrainu.
Tomēr oficiāli Ķīna uzstāj uz savu neitralitāti. Lai gan Pekina nav oficiāli nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, tā arī nav sniegusi nepārprotamu atbalstu Krievijas agresijai.