Lasis gan norādīja, ka, lai šādu operāciju izveidotu, par to un tās mandātu jāvienojas ANO Drošības padomei, piebilstot, ka ANO misija var būt tikai kā plašāka risinājuma sastāvdaļa.
"Uzskatām, ka, tāpat kā līdz šim, jāturpina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas un, iespējams, jāspriež par Eiropas Savienības (ES) resursu piesaistīšanu," skaidroja ministrijas pārstāvis.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica, ka, ja tiks panākta vienošanās par miera uzturēšanas spēku ievešanu Donbasā, tiem nevajadzētu būt pārstāvjiem ne no Krievijas, ne no NATO dalībvalstīm.
Par miera uzturētāju sūtīšanu būšot jādomā ļoti nopietni, ja tuvākajā laikā izveidosies tam piemēroti apstākļi. Atklāts esot jautājums, no kādām valstīm šie miera uzturētāji būs, teica Rinkēvičš. Viņš nespējot iedomāties, ka tie varētu būt no Krievijas. Savukārt Krievijai varētu būt iebildumi pret NATO dalībvalstu miera uzturētājiem.
Rinkēvičs arī norādīja, ka prasība par miera uzturētāju ievešanu ir pamatota, taču tai jābūt ar starptautiskas organizācijas mandātu un jābūt nosacījumu kopumam, lai miera uzturētājus ievestu.
Kā ziņots, Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome trešdien pieņēma lēmumu vērsties pie ANO un ES ar lūgumu nosūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus.
"Ļoti svarīgs jautājums, kas tika izskatīts un attiecīgi pieņemts, bija vēršanās ANO un pie Eiropas Savienības par miera un drošības uzturēšanas operācijas izvēršanu Ukrainas teritorijā. Runa ir par to, lai Ārlietu ministrija sagatavotu šādu lūgumu, mēs ceram, ka arī Augstākā rada atbalstīs šo lēmumu," pēc padomes sēdes paziņoja tās sekretārs Oleksandrs Turčinovs.
Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saistībā ar nemitīgajiem miera vienošanās pārkāpumiem no Krievijas un tās kontrolēto nelikumīgo bruņotu grupējumu Donbasā puses.
Pēc Turčinova teiktā, miera uzturētāji jāizvieto pie saskarsmes līnijas Donbasā un uz robežas ar Krieviju.