Viņai tika dotas desmit minūtes parlamentāriešu iepazīstināšanai ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm, taču Straujuma runāja gandrīz divtik ilgi un šī uzstāšanās bija skatāma interneta tiešraidē.
Atzīmēdama Latvijas neatkarību un pilntiesīgo dalību ES, uzrunu premjere sāka, pieminot aizvadītās nedēļas traģiskos notikumus Francijā, pēc kuriem cilvēki izgāja ielās un arī viņa pati piedalījās gājienā Parīzē, lai apliecinātu, ka "mēs demokrātiskajā pasaulē iestājamies par vērtībām, par cilvēka brīvu pašizpausmi, par miermīlīgu dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšanu". Tam gan vēlāk debatēs nepiekrita Latvijas parlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) norādot Straujumai, ka viņas pārstāvētā varas partija īsteno "lingvistiskās diskriminācijas un tautību segregācijas politiku".
Turpinot uzrunu, Straujuma parlamentāriešus aicināja kopā ES stāties pretī izaicinājumiem, pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu. Latvija to piedāvā darīt caur trim prioritātēm: investīcijām pievilcīgu vidi, Eiropas digitalizāciju, "iesaistīšanās globālā līmenī" un Enerģētikas savienības izveide. Tam visam būtu jārada jaunas darba vietas un jāpārvērš Eiropa par pasaules vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku.
Straujuma arī izteica cerību visiem kopā spēt "nosargāt Eiropas vērtības", no kā atkarīga Eiropas nākotne. Liberāldemokrātu grupas pārstāve Sofija Intvelda vēlāk pārmeta premjerei, ka viņa ne ar pušplēstu vārdiņu nav izteikusi atbalstu seksuālo minoritāšu tiesībām. Jāatzīmē, ka šī deputāte pirms nedēļas lūdza ES Padomi izvērtēt nesenos Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumus par to, ka homoseksualitāte ir "izvēle", kas nebūtu jāuzspiež vai jāreklamē citiem. Arī pēc Straujumas uzrunas Intvelda savai replikai atvēlētajās pāris minūtēs nelaida garām iespēju kritizēt Latvijas valsts galvas viedokli.
Debates pēc Straujumas uzstāšanās ilga vairāk nekā pusotru stundu un to laikā izskanēja krasi atšķirīgi vērtējumi par Latvijas prezidentūras apņemšanos un solījumiem. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nebija pieticīgs: "Runa ir par īstu brīnumu – pirms 30 gadiem neviens šajā zālē nevarēja iedomāties, ka Latvija reiz vadīs ES dienaskārtību! Latvija un latvieši ir liela nācija, liela tauta. (..) Mani ļoti iepriecināja ministru prezidentes teiktais."
Straujuma baudīja arī EP priekšsēdētāja Martina Šulca simpātijas. Vēlāk preses konferencē pieredzējušais vācu politiķis piekrītoši māja ar galvu, atbalstot teju katru premjeres vārdu, un pats vēlāk sacīja, ka redzējis daudzas prezidentūras, bet Latvija to vidū izcēlusies ar efektīvu gatavošanās darbu: "[Latvijas] prezidentūras programma ir ambicioza, un esam gatavi ambiciozi sadarboties, lai sasniegtu augstāku nodarbinātību Eiropā."
Pa spalvai Latvijas valsti un tās valdības apņemšanos debatēs glaudīja galvenokārt labēji centriskās Eiropas Tautas partijas deputāti, kurai piederīgi visi Vienotības pārstāvji EP. Savukārt citi deputāti ar glaimiem neizcēlās un pārmeta Straujumai to, ka viņas vadītā valdība nespēj atrisināt daudzas problēmas savā valstī, tajā pat laikā prezidentūras pusgadā apņēmusies pārvērst visu Eiropu veiksmes stāstā. Tāpat arī atsevišķi deputāti pauda bažas, ka Latvija prezidentūras laikā vēlas visai ES uzspiest krīzes un pēckrīzes gados pašu praktizēto taupības politiku.
Parlamentārietis Roberts Zīle (NA), kurš EP darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, savā replikā kritizēja uzskatu, ka domstarpības ar Krieviju risināmas sarunu ceļā. Savukārt deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura parlamentā iemantojusi skandalozu slavu pēc tam, kad oktobrī, izstājoties no Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas, sagrāva EP eiroskeptiķu frakciju, debatēs aicināja Latviju prezidentūras laikā glābt Centrālāzijas valstis no Krievijas militārās ietekmes.
Dažādu politisko grupu deputātu vērtējumu un ieteikumu izteikšana Latvijas prezidentūrai aizņēma vairāk nekā pusotru stundu, pēc kā Straujuma, noslēdzot šo simbolisko tikšanos parlamentā, izteica ierastās frāzes, ar ko neiespējami "nošaut greizi": esam gatavi strādāt un sadarboties. To, vai Latvijai izdosies panākt ko vairāk par viedokļu un informācijas pasākumu organizēšanu, varēs vērtēt jau vasaras vidū.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā