"Ķīna ir gatava, ņemot vērā iesaistīto pušu centienus, uzņemties konstruktīvu lomu [konflikta] atrisināšanā", intervijā "RIA Novosti" sacīja ministrs.
Vans šonedēļ viesojas Maskavā, kur viņam paredzētas tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un diktatoru Vladimiru Putinu.
Pekina un Maskava pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā to stratēģiskā partnerība kļuvusi vēl ciešāka.
Ķīna kara kontekstā sevi pozicionē kā neitrālu pusi un apgalvo, ka tā nesūta letālu palīdzību nevienai no pusēm.
Taču tā ir cieša Krievijas politiskā un ekonomiskā sabiedrotā, un NATO dalībvalstis ir nosaukušas Pekinu par kara "izšķirošo veicinātāju".
ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā centies panākt vairāk nekā trīs gadus ilgušā kara ātru izbeigšanu, taču viņa administrācijai nav izdevies panākt izrāvienu, neskatoties uz sarunām ar abām pusēm.
Putins noraidījis ASV un Ukrainas kopīgo plānu par 30 dienu pamieru un pagājušajā mēnesī ierosināja miera procesa ietvaros no amata atstādināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Pekina paziņojusi, ka Vans vizītes laikā uzturēs "padziļinātu saziņu par Ķīnas un Krievijas attiecību attīstību nākamajā posmā un par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, kas skar abas puses".