Eksperti uzskata, ka šim atklājumam var būt nozīmīga ietekme uz to, kā valdības reaģē uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, tostarp to, kā tiek finansēti vakcīnu pētījumi.
Pirmajā šāda veida pētījumā Londonas Karaliskā koledžas zinātnieki pētīja antivielu līmeņus vairāk nekā 90 pacientiem, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar jauno koronavīrusu.
Asinsanalīzes atklāja, ka pat pacienti ar pavisam viegliem simptomiem ieguva zināmu imunitāti pret vīrusu.
60% pacientu pirmajās nedēļās pēc inficēšanās tika konstatēts spēcīgs antivielu līmenis, taču trīs mēnešus vēlāk tikai aptuveni 17% pacientu bija saglabājuši augstu antivielu līmeni. Pēc 90 dienām vairākiem pacientiem asinsanalīzēs antivielas vairs vispār nebija konstatējamas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēc jaunā koronavīrusa pārslimošanas imunitāte nav garantēta un tā var ilgt tiktai pāris mēnešus, kā tas ir raksturīgi citiem vīrusiem, piemēram, gripai.
Varvikas medicīnas skolas lektors Džeims Džils sacīja, ka šis pētījums parāda, cik svarīgi ir pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, sevišķi atpūtas sezonas sākumā.
"Tāpat kā šie pacienti bija pārsteigti par antivielām uz Covid-19, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja aizsargājošais efekts ir vājš vai vismaz pārejošs," viņš piebilda.
"Ja jūs piedalītos loterijā un vinnētu desmit mārciņas, jūs uzreiz neiedomātos, ka esat ieguvis paaugstinātu dabisko veiksmi, un neizmantotu visus savus ietaupījumus, lai iegādātos citas loterijas biļetes," norādīja Džils.
"Pat tiem, kam ir pozitīvs antivielu tests, (..) būtu jāturpina ievērot piesardzību, sociālo distancēšanos un atbilstoši jālieto maskas," sacīja Džils.