Vienošanās paredz, ka naktī uz svētdienu konflikta zonā karojošajām pusēm jāpārtrauc uguns, bet ir nopietnas bažas, ka līdz tam cīņas pieņemsies spēkā un pamiers kārtējo reizi neiestāsies. Par to signalizēja Ukrainas militārās vadības vakardienas paziņojums, ka naktī, kad Minskā norisinājās miera sarunas, Austrumukrainas separātistu kontrolētajās teritorijās no Krievijas iebraukuši aptuveni 50 tanku, 40 bruņutransportieru un 40 raķešu sistēmu.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda ierosinātās sarunas, kurās piedalījās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sākās trešdienas vakarā un noslēdzās tikai ceturtdienas priekšpusdienā. Kāds pēc tam sociālajā tīklā Twitter ironizēja, ka Minskas tikšanās beigusies ātri, ja salīdzina ar Deitonas miera sarunām (tajās vienojās par Bosnijas kara pārtraukšanu), kas ilgušas trīs nedēļas.
Pēc sarunām Porošenko paziņoja, ka, par spīti uz Ukrainu izdarītajam spiedienam, tā neesot pakļāvusies "ultimātiem". "Galvenais, kas tika sasniegts, ir beznosacījumu pamiers, kam jāsākas naktī no sestdienas uz svētdienu," Ukrainas prezidentu citē Deutsche Welle.
Krievijas prezidents Putins žurnālistiem sacīja, ka tā nav bijusi "labākā nakts manā mūžā", bet beigu beigās esot panākta vienošanās par visiem galvenajiem nosacījumiem. Atbildot uz jautājumu, kāpēc sarunas ieilga, viņš novēla atbildību uz Ukrainas delegāciju. "Tas notika tāpēc, ka Kijevas varasiestādes joprojām atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvjiem," sacīja Putins.
Merkele pēc sarunām slavēja Porošenko, kurš "darīja visu, lai panāktu iespēju izbeigt asinsizliešanu", un Putinu, kurš esot izdarījis spiedienu uz separātistu vadītājiem, lai tie piekristu pamiera nosacījumiem. Vācijas kanclere sacīja, ka Ukrainai ir parādījies "cerību stars", bet atzinās, ka viņai nav ilūziju, jo esot jāizdara vēl daudz, lai Ukrainā iestātos patiess miers.
Ceturtais sarunu dalībnieks Francijas prezidents Olands paziņoja, ka panāktā vienošanās ir "atvieglojums Eiropai" un "cerība Ukrainai".
Arī Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Donalds Tusks uzskata, ka Minskas vienošanās sniedz cerību, bet īstais pārbaudījums būšot pamiera ievērošana dzīvē.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja neatslābināt spiedienu uz Putinu, uzsverot, ka Krievijas prezidenta rīcība apliecinās viņa patiesos nodomus. "Nozīme būs tam, kas notiks īstenībā, nevis vārdiem dokumentā. Mums ir skaidri jāparāda Putinam, ka mēs nemainīsim pašreizējās sankcijas, kamēr nemainīsies viņa uzvedība."
Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien paziņoja, ka turpmākajos četros gados Ukrainai izsniegs 15,5 miljardus eiro apmaiņā pret "ekonomisko reformu programmu", ko esot apsolījusi Kijeva.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Minskā ieliek nedrošu pamatu mieram Ukrainā lasiet piektdienas, 13. februāra, laikrakstā Diena!