Turcijas amatpersonas paziņojušas, ka dzīvību zaudējušo cilvēku skaits, visticamāk, ievērojami pieaugs pēc drupu novākšanas. Zemestrīci, kuras epicentrs atradās netālu no Turcijas pilsētas Gaziantepas, un tās pēcgrūdienus sajuta miljoniem cilvēku Turcijā, Sīrijā, Libānā, Kiprā un Izraēlā.
Vairāku pasaules valstu līderi, to skaitā britu premjerministrs Riši Sunaks un Francijas prezidents Emanuels Makrons, apsolījuši nosūtīt palīdzību uz Turciju, kuras valdība izplatījusi lūgumu starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt.
Vislielākie postījumi nodarīti tieši Gaziantepā, kas atrodas ap 90 kilometriem no Sīrijas robežas. Pēc sākotnējās zemestrīces sekoja vēl viena zemestrīce ar magnitūdu 7,5 pirmdien pēcpusdienā. Otrais lielākais bojāgājušo skaits pēc Gaziantepas bija Kahramanmarašā. Bojā gājuši un ievainoti cilvēki vairākās Turcijas provincēs, to skaitā Hatajā, Osmanijē, Adijamanā, Malatjā, Šanliurfā, Adanā, Dijarbakirā un Kilisā.
Turcijas viceprezidents Fuats Oktajs paziņojis, ka pārtraukti civilie lidojumi vairākās zemestrīces skartā reģiona lidostās. Skolās mācības atceltas vismaz uz nedēļu.
Turcijas Sarkanā Pusmēness organizācijas prezidents Kerems Kiniks ierakstā Twitter aicinājis Turcijas iedzīvotājus nodot asinis, kas nepieciešamas ievainotajiem zemestrīces skartajos reģionos. Viņš arī aicināja cilvēkus pamest zemestrīcē bojātās ēkas un palīdzēt attīrīt ielas no drupām, lai glābēji varētu piekļūt sagruvušajām ēkām.
Turcija atrodas vienā no pasaules aktīvākajām seismiskajām zonām. Lielākā daļa valsts ir izvietota uz Anatolijas tektoniskās plātnes, kas atrodas starp divām lielajām plātnēm – Eiropas un Āfrikas – un mazāku – Arābijas plātni. Tas nozīmē, ka zemestrīces un grūdienus Turcijā var sajust visai bieži. Valsts katastrofu un ārkārtas situāciju pārvaldes dienests (AFAD) 2022. gadā uzskaitījis 22 tūkstošus pazemes grūdienu.
Turcija arī piedzīvojusi lielas traģēdijas. 1999. gadā zemestrīce ar magnitūdu 7,6 Izmitā nogalināja vairāk nekā 17 tūkstošus cilvēku.