Jau 2015. gadā topošās savienības dalībvalstis plāno atcelt muitas nodevas un ierobežojumus, kas kavē savstarpējās investīcijas un kvalificēta darbaspēka brīvu pārvietošanos.
Ekonomiskās savienības veidotājas - Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas jeb ASEAN (Association of Southeast Asian Nations) dalībvalstis - ļoti lepojas, ka tajās atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm ir labvēlīga demogrāfiskā situācija. ASEAN valstīs 53% iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem, kamēr blakus esošās Ķīna un Japāna strauji noveco, tāpēc palielinās uz šo valstu sociālajām sistēmām gulstošais slogs. Savukārt ASEAN valstīs ir pietiekami daudz gados jauna un vidēja vecuma darbaspēka, lai valdības varētu nelauzīt galvu par pensiju problēmām.
Kontrasti stiprina
Atšķirībā no ES ASEAN valstīs pastāv ievērojama politiskā dažādība. Piemēram, Indonēzijā, Taizemē un Filipīnās galveno lomu spēlē parlamenti, Vjetnamā un Laosā pastāv vienas partijas sistēma, Mjanma (Birma) tikai nesen atteicās no militārās diktatūras, bet Brunejā valda absolūtā monarhija.
Ne mazāk izteiktas ir arī ekonomiskās atšķirības. Pēc 1997. gada Āzijas ekonomiskās krīzes ASEAN valstis pret jebkādu aizņemšanos izturas piesardzīgi, cenšoties samērot ieņēmumus ar izdevumiem, kā dēļ valstu izdevumi, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu (IKP), svārstās no 13% Taizemē līdz 6,3% Kambodžā. Savukārt Pasaules Bankas sastādītajā uzņēmējdarbībai labvēlīgās vides reitingā Singapūra ieņem 1. vietu pasaulē, kamēr Kambodža un Filipīnas atrodas attiecīgi 147. un 148. vietā, bet Laosa ieņem 171. pozīciju.
Tomēr daudzi ekonomisti uzskata šos kontrastus nevis par trūkumu, bet gan par topošās alianses priekšrocību.
Dabas resursu netrūkst
Eksperti norāda, ka nākotnē ASEAN valstu ekonomikas turpinās pieaugt. Kā liecina prognozes, Laosas ekonomika 2012. gadā pieaugs par 8,4%, bet Kambodžas, Indonēzijas un Mjanmas - par aptuveni 6%. Tāpat ekonomisti pievērš uzmanību spēcīgam iekšējam pieprasījumam Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā, kas saglabājas stabili augsts, pateicoties augošajai vidusšķirai un ar naftas un gāzes ieguves infrastruktūru saistītajiem projektiem.
Sešās no desmit ASEAN valstīm pastāv labi attīstīti naftas un gāzes ieguves sektori, tāpat svarīgu lomu reģiona ekonomikā spēlē derīgo izrakteņu ieguve un kokrūpniecība. Ir arī individuālas priekšrocības - Indonēzija ir bagāta ar akmeņoglēm, bet Birma ar dārgakmeņiem, kamēr Taizeme un Malaizija ir attiecīgi pasaulē lielākās rīsu un palmu eļļas eksportētājas. Tāpat visas ASEAN valstis straujos tempos attīsta apstrādes rūpniecību, kā arī cenšas nostiprināt jau tāpat būtiskos panākumus augsto tehnoloģiju jomā. Piemēram, Singapūra un Malaizija ir ievērojamas sadzīves elektronikas ražotājas.
Būs jādzīvo vienoti
Skeptiķi norāda, ka ekonomiskā alianse no dalībvalstīm prasīs arī gatavību veikt saskaņotas izmaiņas to konstitūcijās un likumdošanā, bet ASEAN valstis cītīgi sargā savu suverenitāti un ar neuzticību raugās uz daudzām brīvā tirgus idejām. Piemēram, topošās alianses ietvaros vispār netiek skatīts tāds politiski jūtīgs jautājums kā zemes pārdošana ārzemniekiem, kas tiek spēcīgi reglamentēta vai ir vispār aizliegta tādās valstīs kā Taizeme, Indonēzija, Kambodža, Vjetnama un Filipīnas.
Tāpat pastāv bažas, ka izmaiņas, kādas var rasties pēc ekonomiskās savienības izveides, kādā no valstīm var izraisīt politiskus satricinājumus un pat varas maiņu.
Optimisti gan uzskata, ka valstu sadarbība pakāpeniski ļaus likvidēt ne tikai muitas nodevas, bet arī citas barjeras, kas kavē reģiona attīstību - tādas kā īpašs labvēlības režīms un subsīdijas privileģētajām rūpniecības nozarēm daudzās ASEAN valstīs vai birokrātija un korupcija, kas kavē atļauju un licenču izsniegšanu uzņēmējiem.
Tāpat tiek norādīts, ka integrācija nozīmē iespaidīgu piecu gadu plānu, kura ietvaros paredzēts izremontēt vai izbūvēt ceļus gandrīz 39 tūkstošu kilometru garumā. Jau ir sākta ātrgaitas dzelzceļa starp Kualalumpuru Malaizijā un Kuņminu Ķīnā, kas ies cauri visai Malaizijai un Taizemei, ar atzariem uz Pnompeņu Kambodžā un Hošiminu Vjetnamā, būvniecība, tiek plānota gandrīz 50 ostu modernizācija, strauji attīstās gaisa satiksme starp reģiona valstīm (2015. gadā sāks darboties arī vienots aviācijas pakalpojumu tirgus), kā arī ielikti pamati sadarbībai finanšu tirgos.
Laiks rādīs, kurai no nometnēm - optimistiem vai skeptiķiem -, būs vairāk taisnības.